Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga
Foto: papermoney.com

Vēsturnieks: Latvijas PSR nevis saņēmusi palīdzību no Maskavas, bet bijusi tās tautsaimniecības donors

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

131 komentārs

haha
h
1) PSRS taču bija pirms 1, 2 , 3 paaudzēm! Dzīve nestāv uz vietas un vienas vērtības aizstāj citas. Tik pat labi var prasīt no vāciešiem par 700 gadu jūgu! Varbūt noibināt tādu komandu? 2) 91. gadā gandrīz viss, kas atradās uz šīs zemes piederēja valstij, mums visiem kopā! Bet tad tika uzsākts privatizācijas process. Kas ir tieši pretējs ekspropriācijai. Ekspropriācijas rezultātā aplaupa cilvēkus, privatizācijas rezultātā tika izlaupīta valsts. Šobrīd valsts attiecībā pret 91. gada valsti ir plika un nabaga. Īpašumus pamatā pārvalda ārzemju firmas vai bankas. Piemēram, cik liela kompensācija pienākas zviedru uzņēmumam Telia Sonera no PSRS? Kaut kāds absurds!
nezinītim haham
n
Teliai nav nekāda sakara ar PSRS jo tā jau pasen ir veikli nopārdota pašu krievu Izzijam.
  • 0
  • 0
L.
L
Tas taču jau sen zināms fakts! Tā kā kāds to nezinātu!
pensis
p
Tas jau nu gan nav absolūti nekāds jaunums. Deviņdesmitajos gados tika publicēta intervija ar bijušo LPSR valsts Plāna komitejas priekšsēdētāju Ramānu, kas apliecināja šo patiesību, ka mēs arī piedalījāmies PSRS ekonomikas balstīšanā ar saviem ienākumiem. Sarunā tika pieminēti aptuveni skaitļi, ka, ja Latvija gadā pelnīja ap pieci miljardi rubļu, tad atpakaļ no centra Maskavā saņēma ap četri miljardi rubļu.
Viktors
V
Ka vispar Diena laiz tadu rakstu interneta?
Ss
S
Vai čekas maizi vairs nevienu neintresē?
Stjopa
S
Sen nebija lasīts tik daudz PSRS un LPSR aizstāvju, cik šobrīd. Mans viedoklis, ka Maskava izsūca visas republikas, Latviju tai skaitā. Cēla Latvijā to, ko nevajadzēja - rūpnīcas un guļamrajonus, lai avrētu ievest šeit cittautiešus. Rūpnīcas ražoja nevienam nevajadzīgus krāmus, bet par "labajām" algām neko beigās nevarēja nopirkt. Mūžīgā labības neraža, mūžīgie iepirkumi no "sliktajiem" kapitālistiem, tukšie veikali vispirms Krievijā, pēc tam arī Latvijā. Apģērbs kā maisi, apavi kā spāņu zābaki. Mēli izkāruši dzinās pēc importa un blatiem. Un beigu beigās tāpēc jau arī viss pajuka, ka nekas vairs neturējās kopā - ne koka rubļi, ne rūpniecība, ne lauksaimniecība. Turpināt vai varbūt pietiek?
Dauka
D
Dauka - zinātkāra zēna personāžs latviešu literatūrā! Iesaku izlasīt Sudraba Edžus "Dullo Dauku". Cik zinu, multfilmu studija arī nosaukta Daukas vārdā, ir iestudēta opera Dauka, utt. Atpalicība jau nav jādemonstrē forumā! Kāpēc ievietojāt foto ar desmit rubļu zīmēm? Tīri vai nostaļģija pārņem, cik daudz man tās bija.
Jutājums
J
Un ko par to varēja nopirkt? Atlika tikai spraust uz nagliņas tualetes papīra vietā.
  • 4
  • 2
DADY
D
Terv laikamir skleroze. Lidz 80=tasjiem te viss bija, pec tam gan, kadpec Vosa iniciativas Latviju nonema no 1.apgades grupas, visu veda ara uz Leningradu un maskavu.
Visu veda ārā
V
Visu veda ārā tā, ka pat kripatas nepalika, kopš 1974. gada 1. janvāra. Apgādātas ar ēdamo bija tikai Izpildkomiteju, kom.partijas komiteju, LPSR Augstākās padomes un Ministru padomes (visi toreizējie nosaukumi) slēgtās bufetes un armijas veikali. Turklāt PSRS virsniekiem bija arī savi ļaoti labi apgādāti veikali. Ja gribēji dabūt banānus vai cieti žāvēto desu, vajadzēja "blatu" pie kāda, kurš strādā Izpildkomitejā vai kur citur. Deficīts bija pat visparastākās lietas, piem., biezpiens, kādu laiku pat cukurs. Ceru, ka komentētāji atceras, ka, piemēram, tualetes papīrs padomju laikos vispār nepastāvēja - tā vietā bija jāizmanto vecas avīzes. Šampūna vietā bija "Мыло дегтярное", kosmetoloģijas vienīgie brīnumi bija roku un sejas universālais krēms "Niveja", sieviešu smaržas "Красная Моcква", vīriešu odekolons "Šiprs", kā arī alkoholiķu iecienītais "Trīskāršais". 1972. gadā parādījās mūsu slavenās parfimērijas fabrikas "Dzintars" produkcija - mazmazītiņu fasējumu smaržas "Rīdziniece", "Šarms" u.c. Tajā laikā Rīgā radās pirmās tautiska stila kafejnīcas un maziņi restorāniņi - "Pūt, vējiņi" , "Rīdzene", "Pētergailis", "Lāsīte", "13 krēsli", "Zilais putns" un citi. Sāka skanēt R. Paula tautiski-patriotiskās dziesmas "Zili lini", "Somu pirtī", "Tik dzintars vien"... Bet tas neizslēdza to, ka veikalos šā vai tā bija tukšums un visas preces, sākot no zaļiem zirnīšiem, siera,... kancelejas precēm,... un līdz aizkaru, mēbeļu, kleitu un mēteļu audumiem bija deficīts. Problēma bija iegādāties mēbeles (vajadzēja vismaz pusgadu stāvēt rindā), nopirkt paklāju, lustru vai tranzistoru "VEF" :) Tajā pašā laikā Latvija visas šīs preces ražoja daudz vairāk, nekā Latvijai tas būtu nepieciešams.
  • 6
  • 2
Jā, kātad
J
Šitais tādspats vēsturnieks kā Juris Paiders ģeogrāfs.... Abi drošvien ir Latvijas Zinātņu Akadēmijas asociētie biedri un goda doktori. Ka abi ir profesori, par to vispār nav šaubu. Abi gandrīz vienlaicīgi ir publiskojuši savas disertācijas!!!!!
Oskars
O
Ak tad ATRADĀS tas pazudušais VAGONS ar naudu par iemaksātajām 1990gada OBLIGĀCIJĀM !!!!!!!! Kad sāks tagad atmaksāt % par visiem šiem GADIEM, jo preces vēl nav SAŅEMTAS ??????
:)
:
Ko var muldēt, ka veikalos nekā nebija. Viss bija. Un bija arī tirgus. Visu sačakarēja Gorbačovs, kurš sāka klausīt tēvoci Semu. Un arī tagadējā Latvija klausa tēvoci Semu. Un tas "pētījums" ir labs pasūtījuma rakstelis sabiedriskās domas veidošanai un smadzeņu kompostrēšanai. Īpaši jaunajai paaudzei.
Vārds
V
Vai Tu vispār zini, ko nozīmē vārds PĒTĪT -? Tas nozīmē atrast arhīvos ORIĢINĀLDOKUMENTUS, izlasīt kas tur rakstīts un izlasīto apkopot. Tas ir FAKTU izklāts, nevis vidusskolas sacerējums vai romāns. Apbrīnoju šo algoto komentētāju analfabētismu! :(
  • 5
  • 1
bija bija
b
Kā ta, ka bija - maizes veikalā krievu ķieģelis un saimniecības preču veikalā zila un zaļa eļļas krāsa.
  • 9
  • 2
A kurš ta saka, ka veikalos nekā ne
A
Bija tukši plaukti un latviski nerunājošas pārdevējas.
  • 9
  • 3
Vārds
V
Tikai viena nianse. Šprotes toreiz ražoja simtiem tonnu,bet uz vietas palika tikai rezerve PSKP funkcionāriem un vairumbāzu augsta un zema ranga darbiniekiem. Veikalos produkta praktiski nebija.
arī viedoklis
a
Paldies jaunajiem zinātniekiem par uzdrīkstēšanos veikt tādu pētījumu , kādu mūsu valdošajām aprindām jau sen vajadzēja iesniegt Krievijai kā PSRS struktūru mantiniecei . Cerība, ka šo pētījumu izdosies publicēt Maskavā gan līdzinās nullei, jo Krievijas pašreizējai krievnacistiskajai politikai tas būtu kā uguns pakulās!
Berta
B
Nupat, 2. novembrī Zinātņu akadēmijas Lielajā zālē notika īpaša šiem jautājumiem veltīta starptautiska konference, kurā piedalījās ļoti daudzu valstu zinātnieki, arī no Krievijas. Tika publiskoti daudzi arhīvu materiāli, uz kuru pētījumiem fakti salikti kopā. Šie materiāli skaitļos pa gadiem parāda, cik konkrēti Latvija ražoja PSRS militārā bruņojuma vajadzībām, tajā skaitā, miljoniem tonnu pārtikas, vieglās rūpniecības izstrādājumu, ieroču daļu u.c. Par cik Latvijas kompartijas darboņi kopš kara beigām visus gadus ir bijuši gļēvuļi un pamatīgi Kremlim vienā vietā līdēji, tie parakstījās uz pilnīgi visu, tajā skaitā LV izvietot nesamērīgi lielas PSRS armijas bāzes, pilnu to apgādi, ieskaitot pat spec. armijas preču universālveikalus (viens tāds divstāvīgs bija tagadējās Brīvības ielas 40. namā ar ieeju no Brīv. ielas), milzīgus spec. noliktavu kompleksus, būvēt PSRS armijai veselas mazpilsētas un ciemus, izbūvēt spec. ceļus, dz;īvojamās ēkas u.t.t. Latvijas pamatiedzīvotāju vajadzības tajā laikā nevienu neinteresēja. Tie bija tikai un vienīgi PSRS materiālās bāzes ražotāji - vergi. Īstākais bads sākās kopš 60.-to gadu beigām, kad no veikalu plauktiem pazuda teju viss, vai arī bija nopērkams tikai vienā konkrētā veidā. Bija 2 veidu rupjmaizes: maziņa izmēra Borodinas un lielāka - Skrotētā, - abas bija t.s. ķieģelīši. Baltmaize bija tikai 1 veida. Paretam bija dabūjamas olas. Precēm bija ierobežota pirkuma norma. Tāpēc cilvēki pielāgojās - ļoti daudziem bija t.s. dārza mājiņas, kur uz 600 kv.m zemes cilvēki audzēja pārtiku, augļus, ogas, turēja trušus, vistas, reizēm pat kazas. Ļoti iecienīti bija mazdārziņi, kaut arī tie bieži tika apzagti. Šo to deva makšķerēšana. Sievietes pa kluso piepelnījās ar adīšanu, šūšanu. Jebkāda uzņēmējdarbība bija aizliegta. Ļoti izplatīts bija zagšana, iznesot preces no rūpnīcām vai metot tās pāri žogam. Tās pēc tam mēģināja kādam privāti notirgot vai izlietot paši. Bija pat ļoti populāra anekdote: "Padomju savienība ir visbagātākā pasaules valsts - visi zog jau 50 gadus, bet vēl joprojām ir, ko zagt". Tādas atmiņas un tādi fakti.
  • 7
  • 2
naivajam
n
Krieviem tādi "pētījumi" ir pie attiecīgās vietas, neviens Krievijā pat līdz galam to murgojumu neizlasīs ...
  • 5
  • 3
Dauka
D
Ko var ņemties, tu man parādā, es tev parādā... Kā tādi diedelnieki, nabagi.Tāda valsts kā PSRS nav !!! Tie laiki sen jau pagājuši un izgaisuši. Padomju laikā ēdamā man nekad netrūka (godīgi sakot viss bija daudz gardāks) un šodien arī esmu paēdusi. Un kundzei, kas teica, ka pelnījusi tikai 300 rubļu, varu pateikt, ka pēc tā laika mēriem, tā bija liela alga un varēja sapirkties 5x vairāk nekā par šodienas 300 latiem. Un patriotiem, kas pat pareizrakstību skolā nav apguvuši, lielais FUI!
piesieties pareizrakstibai
p
jo faktiem iz dzīves nav ko pretim likt var tikai izteikts VL stulbenis
  • 2
  • 4
par Dauku
p
Ko var prasīt no personas ar tādu niku?
  • 3
  • 2
Vārds
V
Tikai neaizmirsti, ka tie 300 rubļi bija PIRMS 1961. gada naudas reformas.
  • 6
  • 2
Nākamais vēstures atklājums
N
Latvijas ESD (ES dalībvalsts) nevis saņēmusi palīdzību no Briseles, bet bijusi tās tautsaimniecības donors ar lētu darbaspēku.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Ziņas

Vairāk Ziņas

Politika

Vairāk Politika

Rīgā

Vairāk Rīgā

Novados

Vairāk Novados

Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas