Zināmākā no dzīvnieku kapsētām ir Citi medību lauki, kas atrodas pie Rīgas-Liepājas šosejas. Ar šiem uzņēmējiem līgumu noslēgušas daudzas Rīgas veterinārās klīnikas un Rīgas dome, lai tur nonāktu nobrauktie dzīvnieki, slimie un ievainotie, kas eitanizēti iestādēs, vai klīnikās mirušie.
Citu medību laukos atdusas vieta mājadzīvniekam maksā no 15 līdz 120 latiem. Cena atkarīga dzīvnieka izmēra, svara, kā arī no tā, vai saimnieks savu mīluli vēlas glabāt "kopējā apbedīšanas vietā" vai individuālā. Uzņēmums strādā kopš 2004. gada. Citos medību laukos ir vairāk nekā 2 000 individuālo kapu vietu, bet kopējā apbedījuma vietā apglabāto skaits mērāms vairākos 10 000.
Citu medību lauku darbinieks Andris Krūmiņš Krūms uzskata – dzīvnieku apglabāšana Latvijā ir problēma. "Rīgas meži ir pierakti pilni – dzīvniekus glabā pie Ulbrokas, Ziepniekkalnā, Biķernieku mežā un citās vietās. Tur cilvēki lieks puķes, pieminekļus, sveces. Ne tikai tas, ka meži ir pilni, bet cilvēki dzīvniekus ierok tikai pusmetra dziļumā un meža dzīvnieki līķus izkarpa no zemes," stāstīja A. Krūmiņš Krūms. Arī veterinārās klīnikas ne vienmēr ir godprātīgas. Ir gadījumi, kad saimniekam sola, ka dzīvnieka līķis tiks nogādāts kapsētā, bet tā nenotiek. "Saka, ka atvedīs, bet neatved. Atbrauc saimnieks, jautā, vai dzīvnieks apglabāts, bet tādu nemaz nav atveduši," teic dzīvnieku kapsētas darbinieks.
Viņš atzina, ka vairāki cilvēki interesējušies par dzīvnieku kapsētas biznesa uzsākšanu, tomēr ieceres nav realizējušās. "Esam daudziem stāstījuši, bet tas apstājies. Laikam nav bijuši līdzekļi vai kas, bet nav uztaisījuši. Ar mums brauca runāt cilvēki no Daugavpils, Ventspils, Liepājas, Rēzeknes," sacīja A. Krūmiņš Krūms.
Dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Inga Rēvelniece arī piekrīt – dzīvnieku apbedīšana ir problēma. Patversmei noslēgts līgums, ka dzīvnieki, kuriem veic eitanāziju, nonāk SIA Reneta, kur tos utilizē.
Raksturojot kopējo situāciju, I.Rēvelniece stāsta, ka cilvēki joprojām turpina dzīvniekus glabāt pilsētas teritorijā. Uz jautājumu, vai Rīgā būtu jāierīko pašvaldības dzīvnieku kapsēta, I.Rēvelniece uzskata – tas diez vai būtu iespējams. "Pilsētas teritorijā infekcijas risks ir lielāks. Jautājums, kur būtu šī kapsēta? Kurš būtu ar mieru, ka netālu no viņa mājas ir dzīvnieku kapsēta?" domā patversmes vadītāja. Viņa gan vienlaikus atzina – problēmai jārod risinājums. "Varbūt ķīmiski piesārņotās teritorijās tas būtu iespējams," sacīja Ulubeles vadītāja. Viņasprāt, nodevu līdzekļus, ko Rīgas pašvaldība iekasē par dzīvnieku turēšanu, būtu jānovirza šī jautājuma risināšanai.
Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Vita Zalcmane uzskata – pašvaldības dzīvnieku kapsēta būtu labs risinājums. "Tas būtu brīnišķīgi, ja būtu šāda pašvaldības kapsēta, tas noteikti būtu atbalstāms. Zināms risks gan pastāv, ja tā būtu liela apbedījumu vieta," teica V.Zalcmane.
Savukārt SIA Veterinārā klīnika Mazo brāļu hospitālis vadītāja Lelde Mencendorfa uzskata, ka situāciju varētu atrisināt dzīvnieku krematorijas. Somijā uz veterinārajām klīnikām brauc krematorijas darbinieki, paņem dzīvnieku līķus un aizved kremēt. Cilvēki var izvēlēties – var kremēt daudzus dzīvniekus, bet iespējams arī kremēt katru atsevišķi un pēc tam saņemt urnu ar pelniem. Viņa norāda, ka citās Eiropas Savienības valstīs klīnikām pat ir savas krematorijas, kur likvidē gan dzīvnieku mirstīgās atliekas, gan medicīniskos atkritumus. Viņasprāt, dzīvnieku krematorijas būtu veids, kā risināt šo problēmu. L.Mencendorfa noraida bažas par smaku, kas nāktu no krematorijas dūmeņiem, jo tajos ir vairāku pakāpju filtri.
Rīgas somes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa portālam Diena.lv norādīja – rīdziniekiem ir iespējas apglabāt dzīvniekus Citos medību laukos. Uz jautājumu, ko darīt tiem, kuriem nav naudas līdzekļu līķa nogādāšanai kapsētā un kapu vietas apmaksai, viņa norādīja – saimnieki apzināti uzņēmušies rūpes par dzīvnieku, tādēļ viņiem jārēķinās, ka dzīvnieks "aizies" un to būs jāapglabā. Uz jautājumu, vai pašvaldība varētu apspriest ieceri veidot pašvaldības kapsētu vai dzīvnieku krematoriju, kas iedzīvotājiem būtu pieejamāka un pakalpojumi būtu lētāki, Dz. Āboliņa atbildēja, ka šobrīd šāds jautājums netiek apspriests.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par dzīvnieku kapsētu (kur apglabā masveidā) iekārtošanas vai uzturēšanas prasību pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām no 5 līdz 250, bet juridiskajām - no 10 līdz 500 latiem.