Aģentūrā darba meklēšanai ir reģistrējušies 12 bēgļi. Viens no cilvēkiem ar aģentūras palīdzību pēc kursu pabeigšanas ir atradis darbu apkalpojošā sfērā," statistiku izklāstīja Kalvāne. Viņa arī neslēpa, ka trim no 12 reģistrētajiem cilvēkiem nav motivācijas aktīvi meklēt darbu. Tās pārsvarā ir sievietes, kuras kā šķērsli min problēmas ar bērnu pieskatīšanu darba laikā. Kalvāne atklāja, ka šī situācija tiks risināta sadarbībā ar sociālajiem partneriem - Latvijas Sarkano krustu un organizāciju _Patvērums Drošā māja._Pat ja cilvēkam ir profesionāla kvalifikācija un prasmes, kā viens no galvenajiem nosacījumiem, lai sekmīgi iekļautos Latvijas darba tirgū, ir valsts valodas zināšanas, tālab NVA bēgļu apmācību vienmēr sāk ar latviešu valodas kursiem. "Esam secinājuši, ka lietderīgi būtu arī kombinēt latviešu valodas apmācību ar darba iespējām," skaidroja Kalvāne. No 12 NVA reģistrētajeim bēgļiem valsts valodas apguvei bija pieteikušies seši, turklāt četri jau drīzumā kārtos valsts valodas eksāmenu. Kā otrs būtisks faktors, lai veiksmīgi atrastu darbu, jāmin spēja pieņemt Latvijas sabierības tradīcijas un tradicionālo dienaskārtību. "Katrai tautai ir atšķirīgas tradīcijas, dzīvesveids un dienaskārtība. Protams, esot citā valstī, šī tradicionālā dienaskārtība ir jāpakārto un jāsalāgo ar konkrētās valsts dienaskārtību, kurā cilvēks vēlas strādāt," uzsvēra Kalvāne.
Jau ziņots, ka kopumā Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā no Grieķijas, Itālijas un Turcijas jau uzņēmusi 47 personas. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā, un pirmajā kārtā Latvijā nogādātajiem ārvalstniekiem - vīram un sievai no Eritrejas, kā arī ģimenei no Sīrijas - vīram, sievai un diviem nepilngadīgajiem bērniem - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nolēmusi piešķirt alternatīvo statusu.
Aprīļa vidū Latvijā ieradās otrā bēgļu grupa no Grieķijas - četras ģimenes ar kopumā 15 cilvēkiem. Divas uz Latviju pārvietotās ģimenes ir no Sīrijas, divas - no Irākas. Starp pārvietotajām personām ir tādu profesiju pārstāvji kā bankas darbinieks, pavārs, bārddzinis un drēbnieks. Par šajā kārtā Latvijā nogādātajiem patvēruma meklētājiem PMLP plāno izlemt tuvākajā laikā - piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, aģentūra LETA noskaidroja pārvaldē.
Jūnija vidū Latvijā ieradās sešu personu ģimene no Sīrijas, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā četri pirmsskolas vecuma bērni. Šīs ir pirmās personas, kuras ES programmā uz Latviju pārvietotas no Turcijas.
Savukārt jūnija beigās uz Latviju no Grieķijas pārvietotas 18 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni. Šodien pārvietotas trīs ģimenes no Sīrijas, un patlaban ģimenes atrodas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos. Pēc skaita lielākajā ģimenē ir astoņi cilvēki trīs paaudzēs. Pārējās divās ģimenēs ir septiņi un trīs ģimenes locekļi.
Gaidot lēmumu par patvēruma statusa piešķiršanu, tuvākajā laikā šie cilvēki sāks apgūt latviešu valodu. Tāpat tiks risināts jautājums par skolas nodrošināšanu nepilngadīgajiem.
Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no Eiropas Savienības valstīm - Grieķijas un Itālijas, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm - šobrīd tas notiek no Turcijas.