"Ja tajā būtu skartas jutīgas sfēras, varētu šaubīties, taču šajā gadījumā - nē. Ja kāds, aizsapņojoties par amatiem, izgāzīs budžetu, ar ko tad viņš ieies vēsturē, ar savām ambīcijām?" vaicāja ministrs.
Uz jautājumu, kādēļ Latvijas Bankas (LB) un Finanšu ministrijas prognozes par budžetu ir tik atšķirīgas, A.Vilks atbildēja, ka LB gribētu redzēt lielākus konsolidācijas apjomus un mazākus riskus, taču pastāv jautājums, vai Latvija tam ir gatava. "Mūsu pieeja ir sabalansētāka. Ja valsts īsā laikā panāktu bezdeficīta budžetu, tas būtu lieliski, taču reti kurā valstī tā notiek," teica A.Vilks.
Izvērtējot Eiropas Savienības (ES) attīstības scenārijus, A.Vilks prognozēja, ka notiks ES valstu noslāņošanās - valstis, kurām būs spēcīgāka ekonomika, vairāk centīsies viena ar otru vienoties, ignorējot pārējās. "Agri vai vēlu veidosies noslāņošanās, partneru meklēšana. Sakārtotākās
valstis varētu daudz kam piekrist, tajā pašā laikā atgrūžot vājākās
valstis. Tas nav sliktākais variants, ja eirozona var atbrīvoties no
valstīm, kas nav gatavas ievērot disciplīnu un var perspektīvā radīt
problēmas, Vācija var saliedēt pārējo kodolu, tas ir tas, kas Latvijai
vajadzīgs," teica ministrs.
Runājot par Vladimiru Antonovu Latvijas Krājbankas lietā A.Vilks teica, ka viņam neesot "pārliecības, ka Antonovs gribēja izbeigt savu darbību banku sektorā un kļūt par potenciālu cietumnieku, ņemot vērā, cik perspektīvas finanšu sfērā ir Latvijas un Lietuvas ekonomikas, kas nozīmēja stabilu turpmāko attīstību". " Domāju, ka tā drīzāk bija lielummānija vai arī vēlme startēt pārāk daudzās jomās. Mūsu rīcībā gan nav pietiekami informācijas, no Lietuvas puses nav saņemtas daudzas atbildes," uzsvēra A.Vilks.
Uz jautājumu, vai Krājbanku varētu pārdot kā veselu aktīvu investoram, kas turpinātu strādāt ar zīmolu, finanšu ministrs šaubījās, ka kāds vēlētos tādu pirkt. "Grūti iedomāties, kā varētu uzlabot reputāciju bankai, kurā notikusi krāpniecība, kas būtu gatavi kļūt par šīs bankas klientiem. Valstij pietiek jau ar restrukturizācijā esošām bankām," uzsvēra A.Vilks.
Visu interviju ar finanšu ministru Andri Vilku lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena!