Vismaz pusei vidusskolēnu skaidrības nav

Vai augstskolu vajag?

Lielākā daļa vidusskolēnu, pat ja viņiem savi karjeras mērķi vēl ir miglā tīti, kopumā ir visai gatavi uz tiem tiekties un meklēt atbildes – tādi ir vismaz tie jaunieši, kas atnāk uz karjeras konsultācijām, pamanījusi Valinka. Kā rāda karjeras testi, lielākā daļa savā profesionālajā dzīvē kopumā vēlas labi pelnīt, grib arī veidot savu biznesu. Tiesa, dažkārt pietrūkst konkretizējuma, kāds šis bizness būs, un gadās arī jocīgi, nereālistiski sapņi, piemēram, būt par viesnīcas īpašnieku, bet pašam tajā ne dienu nestrādāt. Izplatīta ir arī daudzu jauniešu vēlme strādāt ārštatā, lai gan profesiju, kurās tas iespējams, nav nemaz tik daudz. "Kādā brīdī nākas saprast, ka darba tirgus ir tāds, kāds ir. Realitātes sajūta kādā brīdī atnāk," Valinka komentē. 

Cik daudz jauniešu par nepieciešamību uzskata augstāko izglītību? "Tie, kas saka, ka grib iet studēt, to pamato ar to, ka tad būs labāks darbs, labāka alga un iespējas. Un – jo labāka skola, jo vairāk tajā skolēnu, kas pilnīgi pašsaprotami grasās doties studēt uzreiz pēc vidusskolas," saka Saulītis. Ja ir neziņa, ko gribas darīt tālāk, jaunieši mēdz apsvērt brīva gada paņemšanu starp skolu un augstskolu, tomēr Saulītis to sauc par risku, īpaši saistībā ar eksaktajām zinātnēm, jo tās piemirstas ātrāk un tajās pēc pauzes atkal "ielēkt" ir grūtāk.

Valinkai gadījies sastapt jauniešus, kas uzskata, ka augstāko izglītību nevajag, jo daudz pelnīt un daudz sasniegt var arī bez tās, kā tas izdevies, piemēram, biznesa magnātam Ričardam Brensonam. "Taču tad jāsaprot, vai tu tiešām spēj būt starp tiem 5–10 šādiem cilvēkiem pasaulē. Viņu spējām un domu lidojumam augstskola varbūt ir bijusi par seklu," spriež Saulītis un turpina: "Latvijas bezdarbnieku sarakstos tomēr vairāk ir cilvēku ar zemāku izglītības līmeni. Arī starp strādājošajiem redzams, ka cilvēku ienākumu līkne ar katru izieto studiju posmu paaugstinās."

Neglorificēt ārzemes