Septembra beigās 45 Krievijas reģionos veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 67% respondentu ir pozitīva attieksme pret ES, bet 61% - pret ASV. Negatīvu attieksmi pret ES pauda 18% aptaujas dalībnieku, bet pret ASV - 27%.
Jurija Levadas vārdā nosauktā socioloģijas analītikas centra veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kopš jūlija attieksme Krievijas iedzīvotāju vidū pret ASV un ES praktiski nav mainījusies, bet pret Ukrainu un Baltkrieviju tā ir uzlabojusies.
75% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju ir pozitīva attieksme pret Baltkrieviju, lai gan pirms trim mēnešiem tādu pauda 68% līdzīgas aptaujas respondentu. Savukārt pozitīvu attieksmi pret Ukrainu septembrī pauda 71% aptaujāto. Jūlijā šādu atbildi sniedza 65% aptaujāto.
60% aptaujāto noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai uzskata Ukrainu un Baltkrieviju par ārvalstīm. Savukārt Gruziju par ārvalsti uzskata 56%, bet 37% teica, ka šo valsti neuzskata par ārzemēm.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vairums Krievijas iedzīvotāju jeb 65% nepiekrīt viedoklim, ka Krievijai jebkādiem līdzekļiem, pat nepieciešamības gadījumā ar spēku, ir jāturas pie kontroles saglabāšanā bijušajās PSRS republikās. Tomēr 27% aptaujāto šādu politiku vērtē kā pareizu.
Izvērtējot Krievijas attiecības ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS) dalībvalstīm pēdējo 12 gadu laikā, 30% aptaujāto paziņoja, ka tās ir uzlabojušās, 28% bija pretējās domās, bet 33% pauda pārliecību, ka Krievijas attiecības ar citām NVS valstīm nav mainījušās.
Savukārt attiecības ar Rietumiem 49% aptaujāto saskata progresu, 11% uzskata, ka attiecības pasliktinās, bet 33% norāda, ka tās saglabājas, kādas bija.