"Krievija var atsākt konfliktu kurā katrā laikā, kad vien tā to vēlas," viņš brīdināja.
"Viss, ko Krievija darījusi kopš otrās Minskas vienošanās, ļauj noprast, ka viņi šo iespēju patur atvērtu," piebilda diplomāts.
"Acīmredzami vardarbības līmenis ir dramatiski krities," viņš atzina, norādot, ka "Krievijas stratēģiskajā virzienā nav notikušas izmaiņas. Krievija turpina sūtīt iekārtas pāri robežai".
"Mēs tagad zinām, ka krievi Minskas (septembra) vienošanos izmantoja ļoti vērienīgas [teroristu] apmācību un apbruņošanas programmas īstenošanai," norādīja diplomāts.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.