Aizklātajā balsošanā piedalījušies tikai 11 deputāti, no kuriem par viņa atlaišanu nobalsojuši trīs, pret - septiņi, bet viens biļetens atzīts par nederīgu.
Lietuvas Seimā ir pavisam 141 deputāts, un spīkera atcelšanai būtu bijis vajadzīgs vismaz 71 deputāta atbalsts.
Valdošā koalīcija neuzticības balsojumu plānoja rīkot tikai ceturtdien, cerot nodrošināt tam nepieciešamo balsu vairākumu, taču Seima valde pēc paša Pranckieša iniciatīvas nolēma jau otrdienas vakarā sasaukt neplānotu plenārsēdi šā jautājuma izskatīšanai.
Sēdē sākumā gan piereģistrējās 116 deputāti, bet absolūtais vairākums valdošās koalīcijas politiķu zāli atstāja, un uz balsošanu palika tikai daļa opozīcijas frakciju un jauktās deputātu grupas pārstāvju. Savukārt koalīcijas politiķi apstrīdējuši pašas neplānoti sasauktās parlamenta sēdes likumību un vērsušies Seima Ētikas un procedūru komisijā.
Kā ziņots, Seima pirmajai vicespīkerei Rimai Bašķienei otrdien tika iesniegts 53 deputātu parakstīts ierosinājums izteikt Pranckietim neuzticību un atlaist viņu no amata.
Pranckietis jau vasarā atteicās labprātīgi atstāt spīkera amatu, ko valdošā Zemnieku un zaļo savienība, kas viņu savulaik deleģēja šim amatam, saskaņā ar jauno koalīcijas līgumu bija nolēmusi atdot koalīcijas partneriem - Sociāldemokrātu darba partijai.
Spīkers jau sākotnēji pauda neizpratni, ka sarunās par jaunas koalīcijas veidošanu paredzēts dalīt arī viņa amatu, norādot, ka saskaņā ar Seima statūtiem parlamenta vadītājs tiek ievēlēts uz četru gadu pilnvaru termiņu un var tikt atcelts vienīgi tad, ja viņam tiek izteikta neuzticība. Kā uzskata Pranckietis, viņa atkāpšanos cenšas panākt tikai zaļzemnieku līderis Ramūns Karbauskis, lai sodītu viņu par nepaklausību.
Karbauskis žurnālistiem sacījis, ka parlaments atgriezīsies pie jautājuma par spīkera atcelšanu, kolīdz būs saņemts Ētikas un procedūru komisijas atzinums, kas, viņaprāt, būs labvēlīgs atkārtota balsojuma rīkošanai.
Kā savā paziņojumā rakstīja spīkera atcelšanas iniciatori, "konstatēts, ka Seima spīkers Viktors Pranckietis, zinādams par Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības, Lietuvas Sociāldemokrātu darba partijas un partijas Kārtība un taisnīgums 2019.gada 30.maijā parakstīto memorandu, kuram tika aicināta pievienoties arī Lietuvas Poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība, un tajā izteikto partiju apņemšanos veidot valdošo koalīciju, sistēmiski darbojies pretēji memoranda noteikumiem, kaitējot partiju koalīcijas un uz tās balstīta valdošā vairākuma izveidošanu Seimā, tāpēc zaudējis uzticēšanos".
Dokumentu bija parakstījuši 42 zaļzemnieki, pieci deputāti no Sociāldemokrātu darba partijas, trīs nesen izveidotās frakcijas Lietuvas labklājībai pārstāvji, divi politiķi no jauktās deputātu grupas un viens Lietuvas Poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības deputāts.
Vēlāk lielākā daļa no viņiem savus parakstus atsauca, lai nepieļautu, ka balsojums tiek sarīkots koalīcijai neizdevīgā laikā. Taču tad par tūlītēju balsošanu iestājās opozīcijas deputāti, skaidrojot, ka vēlas, "lai šis cirks ātrāk beigtos", un balsojums tika sarīkots.
Saskaņā ar Seima statūtiem parlaments nevar vienas sesijas laikā divreiz balsot par vienas un tās pašas amatpersonas atcelšanu. Tātad, ja Ētikas un procedūru komisija neatzīs otrdienas vakara plenārsēdes sasaukšanu par nelikumīgu, parlaments pie šā jautājuma nevarēs atgriezties vismaz līdz gadumijai.
"Varētu likties, ka tā ir opozīcijas uzvara, bet man nebūt tā nešķiet. Man vienkārši ir kauns par šo politiskai izrādei līdzīgo situāciju, kurā Seimu ievilcis valdošās koalīcijas līderis. Tā vietā, lai diskutētu, kā pieņemt pēc iespējas labāku budžetu un labākus sociālos likumus, mēs esam spiesti šķērdēt laiku šādām pilnīgi neauglīgām lietām," spriedusi opozīcijā esošās Liberāļu kustības priekšsēdētāja līdere Viktorija Čmilīte-Nīlsena.
Kā norādījis Seima opozīcijas līderis sociāldemokrāts Juļus Sabatausks, šī situācija nepārprotami liecina par krīzi valdošajā koalīcijā un reāla vairākuma neesamību parlamentā.
"Redzējām, ka valdošais vairākums atstāj Seima zāli un nepiedalās balsošanā aiz bezcerības, saprotot, ka citādi neko mainīt nespēj. Tas nozīmē, ka pienācis gals tai kundzībai un despotismam, ko demonstrēja vairākuma līderis," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Arī pats Pranckietis paudis viedokli, ka valdošā koalīcija atklājusi savu vājumu un parādījusi, ka ir mazākumā. "Domāju, ka viņiem jārēķinās arī citiem Seimā esošajiem cilvēkiem. Atkal aicināšu visus uz normālu un mierīgu darbu," viņš sacījis žurnālistiem.