Vairāk nekā katrs trešais meklēja patvērumu Vācijā, kas kļuvusi par galveno Eiropā ieplūstošo nelegālo imigrantu galamērķi. Vācijā trīs mēnešu laikā reģistrēti 80 900 pieteikumi, kas saņemti no cilvēkiem, kuri tos iesniedz pirmoreiz. Tas veido 38% no kopā ES saņemtajiem pieteikumiem.
Otrajā vietā ir Ungārija, kura saņēmusi 32 700 patvēruma pieprasījumus, kas ir 15% no kopējā ES saņemto pieteikumu skaita. Tai seko Austrija ar 17 400 pieteikumiem jeb 8%, kā arī Francija un Zviedrija, kuras abas saņēmušas vairāk nekā 14 000 jeb 7% pieteikumu.
Visaugstākais pieteikumu skaits uz vienu iedzīvotāju saņemts Ungārijā - 3317 uz vienu miljonu iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā Austrijā, Zviedrijā un Vācijā.
Salīdzinot ar šī gada pirmajiem trīs mēnešiem, lielākais pieaugums piedzīvots Nīderlandē un Latvijā. Šajās valstīs patvēruma pieprasījumu skaits vairāk nekā dubultojies, pieaugot attiecīgi par 159% un 123%.
No 213 200 šī gada otrā ceturkšņa patvēruma meklētājiem apmēram piektdaļa jeb 43 995 bēguši no kara plosītās Sīrijas. Lielākā daļa sīriešu meklējuši patvērumu Vācijā, Ungārijā, Austrijā un Zviedrijā.
Otrajā vietā ir Afganistānas pilsoņi - no tiem saņemti 26 995 patvēruma pieprasījumi jeb 13% no visiem pieprasījumiem. Vairāk nekā puse afgāņu pieprasījuši patvērumu Ungārijā.
Trešā lielākā patvēruma pieprasītāju grupa ir albāņi. Lai arī Albānija ir ES kandidātvalsts, no šīs valsts pilsoņiem saņemti 17 665 patvēruma pieprasījumi jeb 8% no kopskaita. Gandrīz visi albāņi pieprasījuši patvērumu Vācijā.
Tomēr Rietumbalkānu valstu pilsoņu pieteikumi, visticamāk, tiks noraidīti, jo viņi ir ekonomiskie imigranti un viņiem nav tiesību uz starptautisku aizsardzību.
ES patlaban strādā pie tā, lai izveidotu drošo valstu sarakstu, kurā iekļauto valstu pilsoņiem, visticamāk, netiks piešķirts patvērums. Mērķis ir viņus ātrāk nosūtīt atpakaļ mājās. Saskaņā ar pašreizējiem priekšlikumiem šajā sarakstā būtu arī Albānija.
Periodā no janvāra līdz martam ES saskārās arī ar lielu skaitu patvēruma meklētāju no Kosovas. Arī šo valsti plānots iekļaut drošo valstu sarakstā. Gada otrajā ceturksnī Kosovas imigrantu skaits gan samazinājies līdz 10 000.
Salīdzinot ar pirmo ceturksni, patvēruma pieprasītāju skaits ES otrajā ceturksnī pieaudzis par 15%.
Kopš jūnija nelegālo imigrantu pieplūdums ar katru nedēļu pieņēmies spēkā. Līdz augusta beigām uz ES robežām bija konstatēti vairāk nekā 500 000 robežpārkāpēju, vēsta ES robežaģentūra Frontex.
Daļā valstu varasiestādes vairs nespēj apstrādāt patvēruma pieprasījumus, un jūnija beigās izskatīšanas procesā ES atradās 600 000 pieteikumu, liecina "Eurostat" informācija. Vairāk nekā puse no tiem bija izskatīšanā Vācijā. Ceturtdien no amata atkāpās Vācijas Federālā migrācijas un bēgļu biroja (BAMF) priekšnieks Manfrēds Šmits, kas tika kritizēts par pārāk ilgo pieteikumu izskatīšanu.