Spridzināja līgavas dēļ
Prokurori apgalvo, ka Karloss 1982. un 1983. gadā organizēja četrus sprādzienus, kuros dzīvību zaudēja 11, bet ievainojumus guva 140 cilvēki. Tiek uzskatīts, ka šajā laikā viņš izvērsa personīgo karu pret Francijas valsti, lai panāktu savu līdzgaitnieku - nākamās sievas Magdalēnas Kropas un Bruno Bregeta - atbrīvošanu.
Pirmais uzbrukums notika 1982. gada 29. martā, kad tika uzspridzināts vilciens Parīze-Tulūza un dzīvību zaudēja pieci cilvēki. Pēc nepilna mēneša - 22. aprīlī - pie kāda laikraksta redakcijas sprāga automašīnā ievietota bumba, nogalinot kādu garāmgājēju un ievainojot 60 cilvēkus. Šajā dienā M. Kropa un B. Bregets tika atzīti par vainīgiem apsūdzībās par plāniem sarīkot uzbrukumu Kuveitas vēstniecībai.
Pēdējie uzbrukumi notika 1983. gada 31. decembrī. Par pirmo mērķi kļuva ātrvilciens, kas devās no Marseļas uz Parīzi. Sprādzienā dzīvību zaudēja trīs cilvēki. Pēc neilga brīža spēcīga eksplozija Marseļas galvenajā dzelzceļa stacijā nogalināja divus cilvēkus.
Par uzbrukumiem atbildību uzņēmās it kā divas dažādas teroristiskas kustības, tomēr uz varasiestādēm nosūtītajām vēstulēm tika atrasti Karlosa pirkstu nospiedumi.
Pašlaik bēdīgi slavenais terorists atrodas cietumā par divu Francijas pretterorisma dienesta aģentu un libāniešu informatora slepkavību 1975. gadā. Karloss apgalvo, ka šīs slepkavības esot organizējis Izraēlas slepenais dienestsMossad.
Nes Ļeņina vārdu
Venecuēlā turīga marksistu jurista ģimenē dzimušais 62 gadus vecais vīrietis, īstajā vārdā Iļjičs Ramiress Sančess (nosaukts par godu Ļeņinam), savulaik ieguvis izglītību prestižajā Londonas Ekonomikas skolā, bet sešdesmito gadu beigās iestājās Patrisa Lumumbas universitātē Maskavā, no kuras tika izslēgts 1970. gadā, kad devās uz Libānu, lai pievienotos Tautas frontei Palestīnas atbrīvošanai. 1975. gadā viņš pārgāja islāma ticībā.
Karloss ir organizējis neskaitāmas spridzināšanas un lidmašīnu nolaupīšanas, tomēr skaļākais ar viņa vārdu saistītais incidents notika 1975. gada 21. decembrī, kad viņa vadīts sešu kaujinieku grupējums iebruka naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC centrālajā ēkā Vīnē, saņemot par ķīlniekiem vairāk nekā 60 cilvēku. Viņš Austrijas varasiestādēm pieprasīja radio un televīzijā nolasīt palestīniešu neatkarības cīnītāju prasības. Nākamajā dienā teroristi ar daļu no ķīlniekiem aizlidoja uz Alžīriju, kur Karloss ieguva patvērumu.
Pēc uzbrukumiem Francijā Karloss devās uz Sīriju, bet 1991. gadā tika palūgts atstāt valsti, jo Damaska bija kļuvusi par ASV sabiedroto Līča karā. Pēc tam viņš vairākus gadus slēpās Sudānas galvaspilsētā Hartūmā, kur viņu 1994. gada augustā aizturēja Francijas specdienesta aģenti.