Laikraksts norāda, ka jau tāpat lielā trūkumā dzīvojošajai valstij tās pirmā vadoņa, Kima Irsena mirstīgo atlieku iebalzamēšana izmaksājusi 800 tūkstošus ASV dolāru, un tieši šāda pat summa nepieciešama ik dienas, lai uzturētu iebalzamēto ķermeni „atbilstošā stāvoklī”.
Tikmēr britu izdevums The Daily Mail aprēķinājis, ka Kima Čenira balzamēšanas cena varētu būt 300 tūkstoši eiro. Laikraksts norāda, ka taupības nolūkos korejieši varētu izvēlēties nevis Krievijas, bet gan Ķīnas speciālistu piedāvātos pakalpojumus.
Jāpiebilst, ka vadoņu balzamēšana nav nemaz tik reta parādība. Plašāk zināms gan ir tikai 1924. gadā iebalzamētais komunistiskās Krievijas dibinātājs Vladimirs Ļeņins, taču dažādos laikos ir balzamēta vēl virkne politiķu, dažu no kuriem mumificētās atliekas apskatāmas vēl šodien.
Balzamētie jaunāko laiku vadoņi:
1925. gads: Ķīnas Tautas partijas (Gomindana) dibinātājs un ideologs Suņs Jatseņs (Sun Yat-Sen). Viņu balzamēja paši ķīnieši, un Nankinā esošais mauzolejs joprojām ir atvērts apmeklētajiem.
1949. gads: Bulgārijas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Georgijs Dimitrovs (Georgi Dimitrov). Viņa mirstīgās atliekas balzamēja Maskavā. 1990. gadā G. Dimitrova ķermenis tika kremēts un pārapbedīts blakus viņa vecākiem.
1952. gads: Mongolijas diktators, maršals Horlogins Čoibalsans (Horloyn Choibalsan). Viņa mirstīgās atliekas balzamēja Maskavā, tomēr pēc nogādāšanas atpakaļ dzimtenē tās tika apglabātas īpašā kapličā Suhabatorā. Īpaši H. Čoibalsanam uzbūvētais mauzolejs tā arī vienmēr palicis slēgts apmeklētājiem.
1953. gads: Josifs Staļins. Sākotnēji atradās blakus Ļeņinam, taču 1961. gadā tika apglabāts blakus Ļeņina Mauzolejam.
1953. gads: Čehoslovākijas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Klements Gotvalds. Mauzolejā K. Gotvalds atradās līdz 1962, gadam, kad tika pieņemts lēmums viņa ķermeni kremēt un pārapbedīt. Savukārt pats K. Gotvalda mauzolejs tika pārvērsts par Čehoslovākijas kompartijas un valsts līderu panteonu. 1991. gadā mauzolejs tika slēgts, bet visi tajā esošie biedri pārapbedīti.
1969. gads: Vjetnamas Komunistiskās partijas līderis Ho Ši Mins (Ho Chi Ming). 1975. gadā viņa ķermenis tika novietots mauzolejā Badinas laukumā Hanojā un joprojām ir apskatāms apmeklētājiem.
1976. gads: Ķīnas komunistu līderis Mao Czeduns (Mao Zedong). Viņa mauzolejs tika uzbūvēts 1977. gadā un atrodas Pekinā, Tjanaņmeņas laukumā.
1979. gads: Angolas dzejnieks un pirmais valsts prezidents Agostino Neto (Agostinho Neto). Viņa mauzoleja būvniecība dažādu iemeslu dēļ ieilga, kamdēļ publiskai apskatei ķermenis tika izlikts reizi gadā. 1992. gadā pēc ģimenes vēlmes A. Neto tika apglabāts.
1985. gads: Gajanas Kooperatīvas Republikas prezidents Lindens Forbss Bernhams (Linden Forbes Burnham). Viņu balzamēja Maskavā, bet pēc gada, kad ķermeni beidzot nogādāja Gajanu, viņu apglabāja.
1985 gads: Albānijas Darba partijas pirmais sekretārs Envers Hodža (Enver Hoxha). 1991. gadā viņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas, bet E. Hodžas mauzolejā tagad izveidots starptautisks kultūras centrs.
1994. gads: Ziemeļkorejas dibinātājs Kims Irsens. Par mauzoleju pārveidotā vadoņa bijusī rezidence, Kumsusanas pils, ir atvērta apmeklētājiem.