Kā jau vēstīts, Ziemeļkoreja paredzējusi palaist raķeti no 12. līdz 16.aprīlim, pieminot Ziemeļkorejas dibinātāja Kima Irsena 100.dzimšanas dienu. Atbilstoši Phenjanas versijai tāla darbības rādiusa raķete transportēs satelītu, taču ASV, Japāna un Krievija, kā arī citas valstis aicinājušas Ziemeļkoreju no šīs ieceres atteikties, un pat Phenjanas vistuvākais sabiedrotais - Ķīna - pauda satraukumu par ziemeļkorejiešu plāniem.
Vašingtona uzskata, ka satelīta palaišana ir vāji slēpts raķetes izmēģinājums, kas kvalificējams gan kā ANO rezolūciju, gan kā februārī noslēgtās divpusējās vienošanās pārkāpums.
Saskaņā ar februārī panākto vienošanos Ziemeļkoreja piekrita daļēji iesaldēt savas kodolaktivitātes un neveikt raķešu izmēģinājumus, apmaiņā pret to saņemot 240 000 tonnu pārtikas no ASV. Reaģējot uz Phenjanas lēmumu palaist raķeti, Vašingtona pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aptur plānoto pārtikas piegādi Ziemeļkorejai.
Choson Sinbo vēsta, ka, atbildot uz to, Phenjana var atgriezties pie savām kodolaktivitātēm un atteikties no apņemšanās neveikt tāla darbības rādiusa raķešu izmēģinājumus, kodolizmeģinājumus un urāna bagātināšanu.
ASV solis pārtikas palīdzības jautājumā var "pagriezt pulksteni atpakaļ uz laiku pēc 2009.gada aprīļa", kad mēnesi pēc tāla darbības rādiusa raķetes palaišanas Ziemeļkoreja veica savu otro kodolizmēģinājumu, raksta Choson Sinbo, piebilstot, ka Phenjana no plānotās satelīta palaišanas neatteiksies.