Uzreiz pēc parlamenta vēlēšanām Ukrainā pasaules medijos izskanēja, ka uzvarējuši prorietumnieciskie politiskie spēki.
Es teiktu precīzāk, ka uzvarēja proeiropeiskie spēki.
Labi, bet - vai jau varam tā precīzi apgalvot, ņemot vērā, ka ne visi deputāti tiek vēlēti no partiju sarakstiem - lielu daļu ievēlē pēc mažoritārā principa?
Politisko spēku proporcijas individuāli ievēlētie deputāti principiāli neizmainīs. Ir skaidrs, ka, pieskaitot mažoritāri ievēlētos, lielāko frakciju veidos pašreizējā prezidenta Petro Porošenko veidotais bloks, tāpat lielu pārstāvniecību iegūs premjerministra Arsēnija Jaceņuka pārstāvētā Tautas fronte, kā arī Samopomič (Pašpalīdzība) un Jūlijas TimošenkoBatkivščina (Tēvzeme). Būs mažoritāri ievēlēti deputāti arī no Svoboda (Brīvība), pat ja šī partija pati parlamentā neiekļūs. Tādējādi būs noturīgs to politisko spēku vairākums, kurus nosacīti varam saukt par proeiropeiskiem.
Šīs faktiski bija viena jautājuma vēlēšanas - par draudzību ar Eiropu vai Krieviju. Mums šī izšķiršanās bija ļoti sen, un tas, ko redzējām vēlāk, - partijas, kas vienotas šajā vienā jautājumā, daudzos citos ar laiku kļūst kareivīgas konkurentes. Cik vienotas turpmākajā darbā var būt Ukrainas parlamentā nupat ievēlētās partijas?
Skaidrs, ka starp tām ir konkurence, pastāv atšķirība pieejās, kā labāk risināmi jautājumi, noteikti tiks sperti kādi taktiski soļi, jārēķinās, ka arī viņu vēlētāji ir atšķirīgi. Bet, kopumā ņemot, jaunais parlaments principiāli atšķiras no iepriekšējā, jo tas, nosacīti runājot, nav sadalīts starp Austrumiem un Rietumiem. Mēs tiešām esam ieguvuši noturīgu vairākumu, kas atspoguļo jauno spēku sadalījumu, kurš veidojies pēc Eiromaidāna.
Cik stipra ir esošā vara?
Notikušo vēlēšanu būtiska iezīme - divas varas partijas guvušas visvairāk balsu. Tas ir kara un diezgan lielas ekonomiskās krīzes apstākļos. Es to vērtēju ļoti pozitīvi. Ukraiņi nav uzķērušies uz visādiem populistiskiem solījumiem. Kaut arī izskan ļoti daudz kritikas par to, kas notiek, ka reformas ir pārāk lēnas, netiek sodīti tie, kas vainīgi traģiskajos Maidāna notikumos, un tā tālāk. Un tomēr cilvēki vēlreiz devuši uzticības kredītu tiem, kam vara, - prezidenta un premjera partijām.
Prezidents un premjers pie varas ir diezgan īsu laiku...
Nē, pagaidiet, valdības vadītājs strādā kopš februāra, prezidenta vēlēšanas bija maija beigās. Tas ir bijis ļoti smags laika posms. Jaceņuks kopš stāšanās amatā pieņēmis ļoti daudz nepopulāru lēmumu, piemēram, par komunālo tarifu celšanu, kas tika izlemts tieši priekšvēlēšanu laikā.
Kā vēlēšanu rezultāti var ietekmēt miera ieviešanu karadarbībā ierautajos Ukrainas austrumu reģionos?
Vēlēšanu rezultāti pastiprinās Ukrainas varas pozīcijas. Iepriekš bija jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai nekaitētu vēlēšanu norisei. Skaidrs, ka karadarbības eskalācija varēja novest pie vēlēšanu atcelšanas (bet vēlēšanas, kā jau teicu, bija nepieciešamas tieši tagad). Tāpēc vēl nesen saskārāmies ar situāciju, kad kaujinieki uzbrūk, bet Ukrainas puse tikai cenšas noturēt aizsardzību, nesākot nekādas efektīvas atbildes reakcijas. Es domāju, ka tagad situācija ir mainījusies un mēs varam atbildēt daudz efektīvāk. Es ar to nesaku, ka Ukrainai nu būtu jāpārtrauc pamiers, nē. Taču, ja kaujinieki to pārkāpj, tad mēs varam atbildēt. Šajā ziņā domāju, ka parlamentā ir iekļuvuši spēki, kas prasa stingrāku, izlēmīgāku pieeju konflikta risināšanai karadarbības zonā.
Vairāk Romāna Meļņika interviju ar Oleksiju Haranu lasiet trešdienas, 29.oktobra, laikrakstā Diena!