Vakcīna, kuru AstraZeneca izstrādāja sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, jau tiek izplatīta Lielbritānijā, bet Eiropas Savienība (ES) vēl nav apstiprinājusi tās izmantošanu. Ir gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) 29.janvārī lems par šīs vakcīnas izmantošanas apstiprināšanu.
AstraZeneca paziņojumā teikts, ka gadījumā, ja ES apstiprinās šo vakcīnu, "sākotnējie [piegāžu] apjomi būs mazāki par gaidītajiem", lai gan šo piegāžu sākums neaizkavēsies.
Kompānija vainoja "samazinātas ražošanas jaudas ražotnē mūsu Eiropas piegāžu ķēdē", bet nesniedza sīkākas detaļas.
AstraZeneca paziņoja, ka jebkurā gadījumā piegādās Eiropas Savienībai "miljoniem devu", kāpinot ražošanu februārī un martā.
Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs veselības jautājumos Stefans de Kērsmākers pavēstīja ziņu aģentūrai AFP, ka AstraZeneca sanāksmē piektdien apstiprinājusi izmaiņas piegāžu grafikā. "Mēs strādājam, lai uzzinātu vairāk," viņš piebilda.
Vēl nebija zināms, cik daudz AstraZeneca vakcīnas devu sākotnēji bija plānots piegādāt ES.
Kompānija pērn paziņoja, ka ir vienojusies ar EK par 400 miljonu devu piegādi. ES ir paziņojusi, ka tā nodrošinājusi kontraktus par vairāk nekā diviem miljardiem devu, kas ir vairāk nekā pietiekami ES 450 miljoniem iedzīvotāju, ja visas šīs vakcīnas tiks apstiprinātas.
AstraZeneca vakcīna tiek uzskatīta par ļoti svarīgu globālajā vakcinācijā pret Covid-19, jo to ir lētāk saražot un to var uzglabāt ledusskapja temperatūrā.
ES līdz šim ir apstiprinājusi divas Covid-19 vakcīnas, no kurām vienu izstrādāja ASV kompānija Pfizer un Vācijas uzņēmums BioNTech, bet otru - ASV uzņēmums Moderna.
Pirmās šo vakcīnu piegādes ir bijušas mazākas, nekā cerēja ES valstis. Pfizer ir paziņojusi par vakcīnu piegāžu aizkavēšanos tuvākajās nedēļās, kam par iemeslu ir darbi galvenajā pārstrādes rūpnīcā Beļģijā.
Jau ziņots, ka Baltijas valstu premjeri mudina EK nodrošināt AstraZeneca vakcīnu pret Covid-19 piegādes pirms tās reģistrācijas. Ar šādu vēstījumu savos mikroblogošanas vietnes Twitter kontos piektdien nākuši klajā Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
Ar šo paziņojumu Baltijas valstu līderi pievienojas Austrijai, Čehijai, Dānijai un Grieķijai, kuras jau iepriekš nākušas klajā ar šādu paziņojumu.