Krievijas pagaidu pilnvarotā pārstāvja pienākumu izpildītājs Aleksandrs Elkins otrdien tika izsaukts uz Lietuvas Ārlietu ministriju un viņam iesniedza protesta notu par memoriāla demontāžu Vladimirā. Memoriālā cita starpā piemiņas plāksne bija arī Reinim.
Lietuvas Ārlietu ministrijā norādīja, ka komunistiskā režīma terora upuru memoriāli Krievijā ir nojaukti arī iepriekš, kas ir uzskatāms par mēģinājumu "noniecināt vēsturisko patiesību un upuru piemiņu".
Notā Lietuvas puse aicina atbildīgās Krievijas institūcijas atjaunot iznīcinātos pieminekļus un precizēt to nojaukšanas apstākļus.
Reinis bija Lietuvas ārlietu ministrs sešus mēnešus 1925.-1926.gadā. Starpkaru periodā viņš bija pasniedzējs Vītauta Dižā Universitātē.
Pēckara laikā arhibīskaps protestēja pret okupācijas varas represijām pret baznīcu un ticīgo tiesībām. 1947.gadā viņam piesprieda astoņu gadu cietumsodu par pretpadomju darbību. Pēc sešiem cietumā pavadītiem gadiem viņš nomira Vladimiras cietumā un tika apglabāts kopējā kapā.
Lietuvas Ārlietu ministrija arī pauda vilšanos, ka vienlaikus ar padomju represiju upuru pieminekļu nojaukšanu, piemēram, Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalā ir atklāts piemineklis Krievijas impērijas valstsvīram Mihailam Muravjovam, kurš vēsturē iegājis ar zvērīgo 1863.-1864.gada sacelšanās apspiešanu, nāvessoda piespriešanu daudziem nemierniekiem un tūkstošiem cilvēku nosūtīšanu uz Sibīriju.
Krievijas mediji šonedēļ vēstīja, ka piemineklis Muravjovam atklāts Kēnigsbergā netālu no Lietuvas ģenerālkonsulāta.
Aprīlī Permas apgabalā tika nojaukts piemineklis no Lietuvas un Polijas deportētajiem. Maijā piemineklis poļiem un piemiņas krusts lietuviešiem tika demontēts Irkutskas apgabala Pivovarihas ciemā.
Jau vēstīts, ka par komunistiskā režīma terora upuru memoriāla nojaukšanu Vladimirā notu Krievijas Ārlietu ministrijai nosūtīja arī Igaunijas vēstniecība Maskavā. Memoriālā bija piemiņas plāksne arī Igaunijas bruņoto spēku virspavēlniekam Neatkarības kara laikā ģenerālim Johanam Laidoneram.
Demontētais memoriāls Vladimiras kapsētā bija veltīts to komunistiskā terora upuru piemiņai, kas pirms apglabāšanas masu kapā bija ieslodzīti bēdīgi slavenajā Vladimiras centrālcietumā.
Kapsētā apglabāti vairāki pazīstami komunistisko slepkavu upuri, piemēram, Japānas ģenerālis Akikusa Šhuns, Ukrainas arhimandrīts Klimentijs Šeptickis un viens no 1944.gada Varšavas sacelšanās organizatoriem Jans Jankovskis.
Pat pēc tam, kad Krievija pērn februārī sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, dažādu valstu diplomāti vairākkārt apmeklēja memoriālu. Tomēr 13.oktobrī vietējais katoļu priesteris Iļja Astapovs vietnē "Facebook" informēja par memoriāla nojaukšanu.