Tas norādījis, ka sakarā ar oktobrī gaidāmajām Lietuvas Seima vēlēšanām EDSO būtu jāsūta uz Lietuvu sava novērotāju misija, kas izvērtētu šo situāciju.
Kā apgalvo birojs, Lietuvas poļi uzskata, ka nesenie likumdošanas grozījumi, īpaši attiecībā uz vēlēšanu apgabalu robežām, diskriminē viņus. Poļu minoritāte arī saskata nepilnības vēlēšanu procesa tiesiskajā regulējumā attiecībā uz vēlēšanu kampaņu, mediju finansēšanu un mazākumtautību tiesībām.
Konkrēti, viņu neapmierinātību izraisījis Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums pievienot dažus "poliskus" ciemus "lietuviskiem" vēlēšanu apgabaliem.
Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs ir EDSO institūcija, kas palīdz dalībvalstīm un koordinē to darbību cilvēktiesību uzraudzības jomā.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kas pazīstams kā ass Lietuvas kritiķis, šai sakarā paziņojis, ka lietuvieši paši provocējot divpusējo attiecību pasliktināšanos. "Mūsuprāt šis lēmums visiem vēlreiz apliecinājis, ka problēmas attiecībās starp Poliju un Lietu nerodas kaut kādu Polijas puses aizspriedumu dēļ. Tās rodas vienīgi saistībā ar to, ko dara vai nedara Lietuvas puse," viņš izteicies.
Tikmēr lietuviešu vēsturnieks Alvīds Nikžentaitis un politiskais komentētājs Česlovs Laurinavičs, vērtējot Lietuvas un Polijas attiecības, kas pēdējā laikā pasliktinājušās, pauduši pārliecību, ka starptautisko novērotāju klātbūtne nevarētu kaitēt Lietuvas tēlam.
"Mūsu demokrātiskie institūti ir pietiekami efektīvi un demokrātiskās vēlēšanu procedūras pietiekami harmoniskas. Nedomāju, ka vēlēšanu gaitā tiktu pieļauti pārkāpumi, aizskartas poliski runājošo iedzīvotāju tiesības," izteicies Laurinavičs.
Kā savukārt norādījis Nikžentaitis, kādreizējo Lietuvas un Polijas draudzību izjaukusi gan Polijas jaunā ģeopolitiskā orientācija pēc prezidenta Leha Kačiņska nāves, gan iepriekšējā Lietuvas prezidenta Valda Adamkus laikā dotie, bet neturētie solījumi attiecībā uz Lietuvas poļu personvārdu rakstību un birokrātiskā attieksme pret jauno izglītības likuma redakciju.
Komentējot nesenos Lietuvas sociologu pētījumus par lietuviešu un poļu vidū valdošajiem viedokļiem un stereotipiem, vēsturnieks atzīmējis, ka poļu minoritāte nejūtas labi Lietuvā, bet lietuviešu minoritāte - Polijā. "Tātad abu valstu politiķi nav izpildījuši mājasdarbus, kas bija jāpaveic, lai attiecības starp abām tautām un valstīm uzlabotos," viņš secinājis.
Viņaprāt pēc Kačiņska nāves radikāli mainījusies Polijas ģeopolitiskā orientācija - Varšava novērsusies no Austrumu kaimiņvalstīm un tuvinājusies Vācijai, ar kuru Kačiņska laikā attiecības bijušas diezgan asas. "Pašreizējā Polijas valdība vairs nevajā poļu nacionālisma izpausmes," viņš atzīmējis.