EK paziņoja, ka "Achema" plāns palīdzēs sasniegt Eiropas Savienības Ūdeņraža stratēģijas, Eiropas Zaļā kursa un Zaļā kursa rūpniecības plāna mērķus, kā arī veicinās atkarības no Krievijas fosilā kurināmā izbeigšanu.
Komisijas vērtējumā, valsts palīdzības ietekme uz konkurenci tirgū būs minimāla.
"Achema", kas ietilpst vienā no Lietuvas lielākajām uzņēmumu grupām "Achema Grupe", pērn aprīlī paziņoja par plāniem līdz 2027.gada rudenim uzbūvēt zaļā ūdeņraža ražotni ar 213 megavatu (MW) jaudu. Kompānija lēš, ka projekta izmaksas būs 344 miljoni eiro.
Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija oktobrī ierosināja projektam piesaistīt 122,65 miljonus eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem.
EK informēja, ka ar tās finansējuma līdzekļiem "Achema" ražotnē Jonavā tiks uzbūvēts 171 MW sārmu elektrolīzers, kas ļaus ražot atjaunīgo ūdeņradi ar zemu ogļskābās gāzes izmešu līmeni. Ūdeņradi plānots izmantot amonjaka ražošanā. Ar elektrolīzeru plānots aizstāt 30% no ūdeņraža, kas pašlaik tiek ražots, izmantojot dabasgāzi.
Savukārt enerģiju ūdeņraža ieguvei "Achema" plāno saņemt no Paģēģu vēja parka. 40 turbīnu vēja parka ar 248 MW jaudu būvniecība tiks sākta šogad. "Achemos grupe" tajā plāno investēt vairāk nekā 400 miljonus eiro.
Decembrī "Achema" paziņoja, ka 10-15 gadu laikā plāno investēt ap diviem miljardiem eiro, lai ražošanā pārietu uz zaļo ķīmiju.
Lietuvas Finanšu ministrija pērn paziņoja, ka "Achema" ir valstī lielākais rūpnieciskais piesārņotājs, veidojot apmēram 41% no valsts siltumnīcas efektu izraisošajiem izmešiem.