Nomura eksperta sagatavotajā dokumentā norādīts, ka "referendums par dalību ES, pirms tam nepanākot ievērojamu piekāpšanos no ES partneriem, novedīs pie Apvienotās Karalistes aiziešanas no Eiropas Savienības".
Dokumenta sagatavotājs - kādreizējais britu diplomāts un bijušā Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra padomnieks Alasters Ņūtons - piebilst, ka "britu valdības reakcija uz krīzes rosināto eirozonas integrāciju, meklējot mazāk ciešas attiecības starp Apvienoto Karalisti un ES, šķiet, uzpūš eiroskepticisma liesmas".
Lai gan eiroskeptiski noskaņotās Lielbritānijas Konservatīvās partijas un proeiropeiski orientēto liberāldemokrātu koalīcija joprojām pastāv, to iedragājis neveiksmīgais mēģinājums reformēt Lordu palātu, un "turpmāka piekāpšanās eiroskeptiķiem var jau tā nopietnai iekšējai spriedzei pakļauto valdošo koalīciju sašķelt," norāda Ņūtons, brīdinot, ka šādā gadījumā pirmstermiņa vēlēšanām neatkarīgi no to iznākuma sekotu referendums. Eirozonas krīze vēl vairāk pastiprinājusi toriju otrā plāna deputātu eiroskepticismu, un viņi aicina premjerministru Deividu Kemeronu izmantot iespējamos grozījumus ES līgumā, kas vestu dziļākas integrācijas virzienā, lai mainītu Lielbritānijas dalības nosacījumus.
Tikmēr ievērojama daļa toriju deputātu pieprasa tūlītēju referendumu par valsts dalību ES. Nesenā Konservatīvās partijas aktīvistu aptauju, kuru veikusi interneta vietne conservativehome.com, liecina, ka 60% toriju atbalstītāju par vēlamu uzskata koalīcijas veidošanu ar Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju, kas iestājas par ES pamešanu. Mainīt līdzšinējās Konservatīvās partijas prioritātes pieprasa arī toriju likumdevēju klubs Fresh Start.
Jūnijā publicētajā Fresh Start ziņojumā pieprasīts panākt Lielbritānijai izņēmuma tiesības ES finanšu sektora regulējumā, kā arī atjaunot britu izņēmuma tiesības ES sociālajā politikā, tostarp attiecībā uz direktīvām, kas regulē ar darba biržas starpniecību nolīgto pagaidu darbinieku apmaksu un darba laika ierobežojumus.
Tikmēr aptauja, kuru jūlijā veikusi sabiedriskās domas pētniecības organizācija YouGov, liecina, ka tikai 15% britu balsotu par palikšanu ES tās pašreizējā formā, bet 50% balsotu par izstāšanos no bloka, ja citas dalībvalstis atsakās mainīt Lielbritānijas dalības nosacījumus. "Tas, mūsuprāt, ir tikai laika jautājums, pirms notiks vienošanās par soļiem, kas saistīti ar krīzi un kuri prasīs līguma grozījumus," norādīts "Nomura" dokumentā, piebilstot, ka "Lielbritānijas valdība, gandrīz droši, pieprasīs grozījumus pret grozījumiem, cenšoties atgūt [savas] pilnvaras".
Tajā pašā laikā citi Eiropas līderi neizrāda nekādu entuziasmu piekāpties britu prasībām. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma panākt izņēmuma tiesības Lielbritānijas finanšu pakalpojumu sniedzējiem tā dēvētajā ES krīzes samitā 2011.gada decembrī, Kemerons uzlika veto fiskālo normu iekļaušanai ES līgumos. Jūlijā Lielbritānijas valdība paziņoja par ieceri veikt detalizētu ES normu piemērošanas izmaksu auditu, kura secinājumus paredzēts publicēt 2014.gadā. Tomēr paziņojot par šo ieceri parlamenta apakšpalātā, ārlietu ministrs Viljams Heigs norādīja, ka Lielbritānija negrasās pamest ES un ka Londona ir "apņēmusies spēlēt ES vadošo lomu".