5% robežu, kas ir minimālais slieksnis iekļūšanai parlamentā no partiju sarakstiem, pārvarējušas vēl četras partijas. Savulaik impīčmenta ceļā no prezidenta amata atstādinātā Rolanda Paksa partija Kārtība un taisnīgums, ar kuru Darba partija un sociāldemokrāti uzsākuši sarunas par koalīcijas izveidošanu, saņēmusi 7,42% balsu (6 vietas no partiju sarakstiem). Jaunā korupcijas apkarošanas kustība Drosmes ceļš ieguvusi 7,89% (7), Liberāļu kustība - konservatīvo valdības partneri - 8,26% (7), bet Lietuvas poļu vēlēšanu akcija - 5,57% (5) balsu.
Jāatgādina, ka pēc partiju sarakstiem tiek ievēlēta puse (70 no 141) Lietuvas parlamenta deputātu, bet otra puse (71) tiek ievēlēta vienmandāta vēlēšanu apgabalos. Kā liecina provizoriskie rezultāti vienmandāta vēlēšanu apgabalos pēc balsu saskaitīšanas 1984 iecirkņos, tad pagaidām 23 apgabalos vadībā ir konservatīvie, 18 - sociāldemokrāti, bet 13 - Darba partija. Piecos vēlēšanu apgabalos, visticamāk, uzvarējusi Kārtība un taisnīgums, bet pa četriem mandātiem varētu iegūt liberāļi, kā arī Lietuvas poļu vēlēšanu akcija.
Līdz ar to pagaidām sociāldemokrātiem paredz 34, Darba partijai 30, bet Kārtībai un taisnīgumam 11 vietas jaunajā Seimā, ar ko ir pietiekami jaunas koalīcijas izveidošanai, kamēr līdzšinējā premjera Andrjus Kubiļus pārstāvētie konservatīvie varētu būt ieguvuši 35, bet viņu koalīcijas partneri liberāļi 11 deputātu mandātus. Jāpiebilst, ka analītiķi īpaši uzsver Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas, kuru atbalstīja arī daudzi krieviski runājošie, debiju parlamenta vēlēšanās, provizoriski iegūstot deviņas vietas, kas ir vairāk, nekā Drosmes ceļam ar tā iespējamajiem astoņiem (7+1) mandātiem. Visi provizoriskie balsu skaitīšanas rezultāti būs zināmi līdz pirmdienas vakaram.
Šeit gan jānorāda, ka no vienmandāta apgabaliem uzreiz parlamentā iekļūst tikai tie politiķi, kuri jau pirmajā kārtā ieguvuši vairāk nekā 50% balsu. Vairākumā gadījumu, kad 50% robeža nav pārsniegta, divi lielāko vēlētāju atbalstu guvušie pretendenti pēc divām nedēļām tiksies vēlēšanu otrajā kārtā, kamdēļ provizoriskie rezultāti var arī jūtami atšķirties no vēlēšanu galīgā iznākuma.
Vienlaikus notikušajā konsultatīvajā referendumā 62,7% vēlētāju balsojuši pret Visaginas atomelektrostacijas būvniecību, bet par bijuši 34,3%. Provizoriskie rezultāti, kas šobrīd vēl nav apstiprināti oficiāli, liecina, ka referedumā par Visaginas AES nākotni piedalījies 52% vēlētāju, un tas uzskatāms par notikušu. Savukārt parlamenta vēlēšanās piedalījušies 52,6% balstiesīgo.
Lai gan referenduma rezultāti nav juridiski saistoši, tomēr eksperti pieļāvuši iespēju, ka noraidošs balsojums līdz ar gaidāmo varas maiņu padara AES projekta nākotni nenoteiktāku, turklāt tas varētu negatīvi ietekmēt investoru attieksmi.
Domājams, ka pēc vēlēšanām pie varas nāks kreisi populistiskā Darba partija un centriski kreisie sociāldemokrāti, kas par trešo koalīcijas partneri pieaicinājuši labēji populistisko partiju Kārtība un taisnīgums, kā arī solījuši pēc vēlēšanu otrās kārtas nepieciešamības gadījumā uzaicināt vēl ceturto partneri.
Darba partija līdz šim zināmā mērā atbalstījusi AES projektu, tikmēr sociāldemokrāti savus vēlētājus mudināja balsot pret kodolspēkstacijas būvi, apšaubot projekta "tehnisko un komerciālo jēgu". "Mēs neplānojam nekavējoties atteikties no projekta, bet atgriezīsimies pie izsmeļošas analīzes," pirms referenduma izteicās sociāldemokrātu līderis Alģirds Butkevičs.
Partija Kārtība un taisnīgums savā programmā AES projektu gan atbalsta, bet domājams, ka tās, tieši tāpat kā varbūtējā ceturtā koalīcijas partnera, viedoklis varētu nebūt izšķirošais.
Līdzšinējā premjera
A. Kubiļus valdība šo projektu uzskatīja par svarīgu Lietuvas
enerģētiskās neatkarības garantu. Arī konservatīvie ir sākuši sarunas ar saviem līdzšinējiem koalīcijas partneriem Liberāļu kustību un paziņojuši, ka meklēs sabiedrotos koalīcijas veidošanai, taču eksperti uzskata, ka abiem šiem politiskajiem spēkiem tikpat kā nav cerību atkal iekļūt valdībā.