gadā, tad ne vēlāk par 2017. gadu tiks sarīkots referendums par valsts dalību ES, balstoties vai nu uz jaunajiem dalības nosacījumiem, ja tādi tiks panākti, vai arī esošajiem, ja netiks.
Analītiķi uzskata, ka D. Kemerons atradis iespējami labāko izeju no grūtās situācijas, kurā nonākusi viņa valdība, kas spiesta rēķināties vienlaikus ar iekšpolitisko spiedienu - visas pēdējos gados veiktās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairākums britu ir vispār pret jebkādu valsts dalību, kā arī Lielbritānijai aizvien netīkamāko ES kopējo politiku - briti nekad nav slēpuši, ka uzskata ES par tikai un vienīgi valstu savienību un iebildīs pret pēdējā laikā aizvien izplatītākajām federālisma tendencēm.
Nacionālisti uz viļņa
Kopējo britu vēlētāju noskaņojumu rāda arī politisko partiju reitingi, kas liecina par nemainīgu nacionālistiskās, Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalstošās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) popularitātes kāpumu. Sākoties ekonomiskajai krīzei un problēmām eirozonā, sācies arī savulaik nenozīmīgās UKIP uzplaukums - 2009. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās partija ieguva 12 no 73 britu deputātu vietām, 2011. gadā partijas kandidāti uzvarēja vairākās pašvaldību vēlēšanās, tāpat UKIP rindām ir pievienojušies trīs no Konservatīvo partijas aizgājušie Lordu palātas biedri, bet simpātijas nacionālistiem atklāti pauž virkne konservatīvo parlamentāriešu (25 no šobrīd 303 toriju deputātiem pat publiski paziņoja, ka pametīs konservatīvo rindas un pievienosies UKIP, ja D. Kemerons neieņems stingru pozīciju attiecībās ar ES) un pat atsevišķi ministru kabineta locekļi.
Šobrīd par UKIP gatavi balsot 9% britu, kas ir nedaudz vairāk nekā par liberāldemokrātiem, kuri 2010. gada vēlēšanās saņēma 23% balsu, gan iegūstot tikai 57 vietas parlamentā - šobrīd proeiropeiskos liberāldemokrātus atbalsta vairs tikai 8% vēlētāju. Pirmajā vietā ir leiboristi - 43% (2010. gada vēlēšanās 29%, 258 vietas parlamentā), bet otrajā - konservatīvie ar 30% (attiecīgi 36,1% un 306 vietas) vēlētāju atbalstu.
Vairāk tirdzniecības
UKIP biedru un atbalstītāju skaita nemainīgais pieaugums arī noveda pie tā, ka partijas līderis Naidžels Fereidžs pagājušā gada beigās optimistiski paziņoja, ka, saglabājoties līdzšinējām tendencēm, viņa vadītajai partijai pēc 2015. gada vēlēšanām ir visas iespējas kļūt par trešo ietekmīgāko politisko spēku valstī un konservatīvo jaunākajiem partneriem valdībā. Pats sev N. Fereidžs solīja Lielbritānijas vicepremjera posteni.
Reaģējot uz vēlētāju noskaņojumu un UKIP radīto politisko spiedienu, toriju rindās ir izveidojies spēcīgs eiroskeptiķu spārns, kura pārstāvji, piemēram, norāda, ka daudzus britus satrauc imigrācijas problēma, bet Lielbritānija, būdama ES dalībvalsts, nevar liegt pieeju savam darba tirgum citu ES valstu pilsoņiem. Vēl daļa konservatīvo parlamentāriešu (ap 70 deputātu, kas izveidojuši grupu Jaunais sākums un dēvē sevi par eiroreālistiem) gan neatbalsta valsts izstāšanos no ES, taču vēlas, lai Londona atgūtu lielu daļu Briselei deleģēto funkciju, tajā skaitā tieslietu, iekšlietu, reģionālās, lauksaimniecības un zvejniecības politikas jautājumos. Kā paziņojusi šīs grupas pārstāve Andrea Lindsoma, attiecībās ar ES Lielbritānijai nepieciešams «vairāk tirdzniecības un mazāk visa pārējā».
Protams, savi argumenti ir arī eirooptimistiem. Tā leiboristu līderis Eds Milibends paziņojis, ka valdībai jānodarbojas ar ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, nevis jārada «nenoteiktība biznesam», bet vēl citi leiboristi uzskata, ka Lielbritānijai, gluži pretēji, nevis jāsamazina, bet jāpalielina sava ietekme ES. Jāpiebilst, ka gadījumā, ja leiboristi uzvarēs 2015. gadā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, D. Kemerona rosinātais referendums tiks automātiski atcelts.
Darba tirgu varētu slēgt
Pret referendumu par Lielbritānijas turpmāko dalību ES iebilst Britu rūpniecības konfederācija (CBI), kura nesen brīdināja par nenoteiktības radītajiem draudiem valsts ekonomikai. ES valstis ir galvenās Lielbritānijas tirdzniecības partneres (52% kopējā apjoma jeb aptuveni 340 miljardi latu gadā), un vairākas būtiskas nozares, tajā skaitā finanšu centrs Londonas Sitijā un autobūve, ir nopietni atkarīgas no eksporta uz pārējo ES. Pēc CBI domām, izstāšanās no ES gadījumā daudzas eksportējošās nozares var saskarties ar ievērojamām ievedmuitām, kas apdraudēs to pastāvēšanu. Analītiķi uzskata, ka var nākties likvidēt līdz 40% britu autobūves, tāpat no Londonas uz Frankfurti pie Mainas var pārcelties ievērojama daļa finanšu institūtu, kas novedīs pie budžeta ienākumu krasa krituma.
Tikmēr izstāšanās no ES piekritēji nešaubās, ka Lielbritānijai nebūs problēmu saglabāt dalību kopējā tirgū un valsts tāpat varēs izmantot Pasaules Tirdzniecības organizācijas mehānismus. Īpaši tiek uzsvērts, ka gadījumā, ja valsts izstāsies no ES, ievērojami palētināsies pārtikas preces no ārpus ES esošajām valstīm, kuras šobrīd ievērojami sadārdzinātas augsto ievedmuitu dēļ, kas savukārt tiek novirzītas kontinentālās Eiropas zemnieku atbalstīšanai.
Turklāt eiroskeptiķu vidū valda viedoklis, ka šāda rīcība atbrīvos Lielbritāniju no nepieciešamības pārmērīgi regulēt biznesu, kā rezultātā radīsies jaunas darba vietas, pēc dažiem aprēķiniem - pat vairāk nekā miljons. Tiek arī norādīts, ka šīs darba vietas iegūs tieši briti, jo pēc izstāšanās no ES būs iespējams slēgt Lielbritānijas darba tirgu ārvalstniekiem. Tiesa, nav skaidrs, kas šādā gadījumā notiks ar tiem 2,3 miljoniem citu ES valstu pilsoņu, kuri dzīvo Lielbritānijā, un kāds būs to 800 tūkstošu britu, kuri dzīvo un strādā citās ES valstīs, tālākais liktenis.
Oponenti savukārt apgalvo, ka izstāšanās no ES efekts būs gluži pretējs - miljoniem darba vietu tiks zaudēts, jo starptautiskās kompānijas pārtrauks investēt Lielbritānijā un pārcels savus uzņēmumus uz citām Eiropas valstīm. Piemēram, autobūves rūpnīcas var pārcelties uz Slovākiju, kura, lai arī ietilpst eirozonā, spēj piedāvāt kvalificētu darbaspēku par zemu darba algu. Savukārt Airbus var pārcelt savas ražošanas jaudas uz ASV un Franciju.
Tomēr tās visas ir tikai varbūtības, kamēr šodienas realitātē neskaidrība par Lielbritānijas nākotni ES jau novedusi pie sterliņu mārciņas kursa krituma kā attiecībā pret eiro, tā arī pret ASV dolāru un Japānas jēnu. Finanšu tirgu analītiķi uzskata, ka lejupslīde turpināsies, turklāt ne tikai neskaidrās nākotnes, bet arī neiepriecinošo valsts ekonomisko rādītāju dēļ (tiek lēsts, ka 2012. gada ceturtajā ceturksnī samazinājies Lielbritānijas IKP). Pēc dažu ekspertu domām, tieši šodienas ekonomiskā situācija var kļūt par izšķirošo argumentu nākotnē, jo kļūs par ievērojamu trumpi vai nu izstāšanās no ES piekritēju, vai pretinieku rokās.