Samitā koncentrēsies uz migrācijas ierobežošanu

Tāpat varētu izlemt atvēlēt lielāku palīdzību Lībijai un apspriest iespēju izveidot īpašus centrus ārpus ES valstu teritorijas, kuros izvietotu tos, kas cenšas iekļūt ES teritorijā, kamēr tiek izskatīti viņu patvēruma lūgumi.

Taču jau tagad skaidrs, ka neizdosies vienoties par patvēruma meklētāju sadalīšanu pa ES valstīm, lai atvieglotu slogu, ko migrantu plūsma rada Itālijai un Grieķijai. Višegradas grupas valstis – Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija – kategoriski noraida iespēju uzņemt patvēruma meklētājus pēc kādas kvotu sistēmas.

Šīsnedēļas samitā apspriešanai piedāvāto jautājumu loks ir īpaši plašs. Politico.eu to jau nodēvējis par "visu samitu māti". Bez migrācijas un patvēruma piešķiršanas problēmām paredzamas arī sarunas par Brexit gaitu, iespējamām eirozonas reformām, ES ilgtermiņa budžetu, ES un NATO sadarbību, ES militārās mobilitātes veicināšanu, tirdzniecības karu ar ASV.

Taču ir nepārprotami skaidrs, ka visvairāk tiks gaidīts, ko līderi kopīgajā pēcsamita paziņojumā minēs par migrācijas politikas nākotni.

ES teritorijā šogad ieradušos migrantu un patvēruma meklētāju skaits atbilstoši ANO datiem ir krities līdz 43 tūkstošiem, salīdzinot ar vairāk nekā miljonu 2015. gadā. Taču ar migrāciju saistītā politiskā krīze ES ir tikai augusi.