Prezidenta Petro Porošenko bloka deputāts ar sarkanu krāsu apkrāsoja mūra fragmentu, pēc tam kad Vācijas vēstnieks Ernsts Reihels intervijā bija izteicies, ka vēlēšanas Donbasā var notikt arī Krievijas karaspēka klātbūtnē.
Vācijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Martins Šēfers mūra fragmenta apkrāsošanu nodēvēja par "pilnīgi nepieņemamu rīcību".
Šēfers sacīja, ka Vācija uzskata Ukrainu par "tuvu partneri", kā arī atgādināja, ka Vācija bijusi pirmā valsts, kas pirms 25 gadiem nodibinājusi diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.
Vācija patlaban strādā pie tā, lai nākamnedēļ varētu notikt Ukrainas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās, viņš piebilda.
Vācija daudzviet pasaulē mūra fragmentus novietojusi līdzās savām vēstniecībām un citām institūcijām.
Ukrainas Ārlietu ministrija vēl otrdien bija izsaukusi Vācijas vēstnieku paskaidrojumu sniegšanai sakarā ar apgalvojumiem par noregulējuma iespējām Donbasā.
Reihels intervijā izdevumam "RBK-Ukraina" iepriekš bija paziņojis, ka vēlēšanu sarīkošana Donbasā esot iespējama arī pirms Krievijas karaspēka vienību izvešanas.
"Nav obligāti jābūt tā, ka vēlēšanas Donbasā var notikt tikai tad, kad tur nebūs Krievijas karaspēka vai kad pie katras pilsētas administrācijas tiks izkārts Ukrainas karogs," intervijā sacīja vēstnieks.
"Varu minēt vēsturisku piemēru, turpināja vēstnieks. "Pēdējās parlamenta vēlēšanas VDR, kurām bija jāaizstāj komunistiskais režīms, notika padomju karaspēka Rietumu grupas klātbūtnē un tobrīd VDR pastāvot komunistiskajam režīmam. Bet vēlēšanas noveda pie tā nomaiņas."
Ukrainas Ārlietu ministrijā vēstniekam otrdien tika izklāstīta Kijevas konsekventā nostāja, ka vēlēšanas Donbasā var notikt vienīgi pēc tam, kad no Ukrainas būs izvesti Krievijas bruņotie spēki, kā arī radīti droši apstākļi, kas Donbasā ļautu sarīkot brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, ievērojot EDSO un Ukrainas likumu standartus, vēsta portāls "Unian".
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
latvietis ar mietu !