Kemerons, uz kuru spiedienu izdara eiroskeptiķi paša vadītās Konservatīvās partijas rindās, pagājušajā mēnesī paziņoja, ka viņš joprojām atbalstot Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā, taču uzsvēra, ka vēlas panākt "jaunu izkārtojumu" Londonas un Briseles attiecībās, kas nodrošinātu britiem virkni izņēmuma tiesību svarīgākajos jautājumos.
"Ja katra dalībvalsts varēs izvēlēties tikai tās pastāvošo [kopējo] rīcībpolitiku sastāvdaļas, kas tām visvairāk patīk, un izstāties no tām, kas tām visvairāk nepatīk, savienība kopumā un konkrēti kopējais tirgus drīzumā tiks izārdīts," intervijā britu laikrakstam The Guardian norādījis van Rompejs. "Visām dalībvalstīm var būt un ir īpašas prasības un vajadzības, kas vienmēr tiek ņemtas vērā mūsu apsvērumos," atzinis Eiropadomes prezidents, taču vienlaikus paudis cerību, ka neviena no dalībvalstīm "necentīsies apdraudēt mūsu Eiropas sadarbības sistēmas pamatus".
Van Rompejs uzsvēris, ka Kemerona ierosinātās izmaiņas ES līgumā, kas Londonai nodrošinātu viņa pieprasītās izņēmuma tiesības, prasītu "ilgstošas un mokošas procedūras" un vienbalsīgu visu ES dalībvalstu piekrišanu.
Tikmēr aptaujas liecina, ka vairums britu atbalsta Lielbritānijas pilnīgu izstāšanos no ES, jo tā, viņuprāt, iejaucas valsts iekšējās lietās un velti izšķiež līdzekļus, kamēr dalībvalstis spiestas īstenot sāpīgus taupības pasākumus. Lai gan partijas biedri arvien uzstājīgāk pieprasa no premjera skaidrību šajā jautājumā, Kemerons joprojām izvairās no iespējas sarīkot referendumu, kurā pilsoņiem tiktu uzdots nepārprotams jautājums par turpmāku palikšanu ES sastāvā. Sākotnēji bija paredzēts, ka Kemerons decembrī nāks klajā ar īpašu paziņojumu jautājumā par attiecībām ar ES, taču tas atlikts vismaz līdz nākamā gada sākumam.
Intervijā The Guardian van Rompejs izteicies, ka Lielbritānijas izstāšanos no ES viņš uztvertu kā "drauga aiziešanu tuksnesī". "Domāju, ka Lielbritānijas ieguldījums ir lielāks, nekā tā reizēm pati apzinās," atzinis Eiropadomes prezidents.
Tajā pašā laikā bijušais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žaks Delors piektdien atzinis, ka Lielbritānija varētu izstāties no ES un iesaistīties citāda veida sadarbībā ar bloku. "Briti rūpējas tikai par savām ekonomiskajām interesēm un ne par ko citu. Viņiem varētu tikt piedāvāts cits sadarbības veids," sarunā ar vācu biznesa laikrakstu Handelsblatt sacījis Delors. "Ja briti nevar atbalstīt lielākas integrācijas tendenci Eiropā, mēs tomēr varam palikt par draugiem, taču uz citiem pamatiem," piebildis bijušais Francijas premjerministrs. "Varu iedomāties zināma veida Eiropas ekonomisko telpu vai brīvās tirdzniecības līgumu." Viņš uzsvēris, ka Lielbritānija ir "stratēģiski un ekonomiski svarīga" un ka tai arī turpmāk jābūt ES "priviliģētam partnerim".