Kā tavās ausīs skan vārdu salikums "kapteinis Bertāns"?
Ļoti patīkami. (Smaida.) Uzreiz jūtos svarīgāks. Ja nopietni, tas, protams, ir liels gods. Viens no bērnības sapņiem, kuru man izdevies piepildīt. Skatoties izlases spēles, pievērsu uzmanību visiem spēlētājiem, visi šķita forši, bet kapteinis tāpat vienmēr izcēlās, bija priekšplānā. Pret šiem pienākumiem izturos ar ļoti lielu atbildību.
Kopš ienāci valstsvienībā, praktiski visu laiku šajā lomā bija Jānis Blūms. Ko no viņa esi mācījies?
Jānis kā kapteinis bijis lielisks piemērs. Gadu desmit laikā redzēju ļoti daudz, kā viņš reaģē dažādās situācijās, kā pastāv par savām vērtībām, kā izturas pret komandas biedriem. Patiesībā jau vairākus pēdējos gadus zināmā mērā biju tāds kā neoficiāls viņa palīgs, tāpēc pastiprināti pievērsu uzmanību, kā izturos arī pats. Jānis arī teicis, ka man būtu jāuzņemas šie pienākumi, kad viņa vairs nebūs komandā. Nav tā, ka viņš konkrēti būtu nodevis šos pienākumus man, bet acīmredzot arī treneris Luka Banki tā domāja.
Ja pareizi saprotu, kapteiņa vēlēšanu procesa komandā nebija?
Nē, vēlēšanu nebija. Pirms pagājušās vasaras mums ar treneri bija saruna. Viņš jautāja, ko es par to domāju un vai būtu gatavs uzņemties. Nevilcinoties piekritu. Nedomāju, ka kādam pret to komandā ir pretenzijas. Ceru, ka iznākums būtu līdzīgs ar tad, ja kapteini ievēlētu komandas biedri.
Jau pirms vairākiem gadiem, intervējot Jāni Blūmu, viņš izcēla, ka jūs ar Jāni Strēlnieku kopš pirmajiem treniņiem valstsvienībā esot bijuši kā piemērs pārējiem, vienmēr pirmrindnieki katra uzdevuma veikšanā, attieksmē pret veicamo darbu.
Tā droši vien arī bija. Kaut kādā mērā bijām neformāli līderi. Diezgan daudz sanāca šādos procesos iesaistīties.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!