Vai svarcēlāji ir atguvuši elpu pēc pandēmijas ierobežojumiem?
Pandēmija sportistiem un treneriem tik tiešām radīja daudz grūtību, lai treniņu procesu noturētu pienācīgā līmenī, lai atrastu iespējas vispār trenēties. Īpaši lielu iespaidu tas atstāja uz jauniešu sportu. Tie, kuri jau strādāja pieaugušo līmenī vai tuvu tam, spēja saglabāt darba ritmu. Tomēr daudzus jaunākos sportistus zaudējām, jo viņi šādām pārmaiņām nebija gatavi.
Citu sporta veidu treneri teikuši, ka pandēmijas laikā sportisti atraduši no darba kārtīgā režīmā...
Tieši tāpat bija arī ar mūsu jauniešu un junioru vecuma sportistiem. Vairāki pārtrauca trenēties, aizgāja no sporta. Tagad, kad esam atgriezušies pierastajā režīmā, cenšamies saukt viņus atpakaļ. Vismaz tos, kuri bija jaunatnes izlašu redzeslokā. Dažus izdevās, bet ne visus. Ar tiem, kuri jau atradās pieaugušo izlasē, problēmu īsti nebija. Kādam varbūt parādījās lielāka nervozitāte vai citi sīkumi, taču nekas tāds, kas ļoti traucētu darbam. Šobrīd izlasē ir pieci stabili svarcēlāji, kas pretendē uz dalību Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī cer tikt uz Parīzes olimpiskajām spēlēm, – Artūrs Plēsnieks, Ritvars Suharevs, Armands Mežinskis, Artūrs Vasiļonoks un Daniela Ivanova.
Kā ar viņiem strādājāt pandēmijas laikā?
Laikā, kad ierobežojumu dēļ nevarēja trenēties kopīgi, katram bija savi uzdevumi, viņi veica individuālo darbu. Tādi periodi dažbrīd bija mēnešiem ilgi, taču sportisti atrada iespējas arī mājas apstākļos izpildīt vismaz minimāli nepieciešamos vingrinājumus. Mums svarcelšanā šis ikdienas darbs ir ļoti svarīgs, katru dienu jāstrādā pie kāju un muguras muskuļiem, turklāt tas jādara praktiski nepārtraukti visa gada garumā.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!