Ilze Auziņa-Luno savulaik bija viena no talantīgākajām Latvijas basketbolistēm, kad kļuva par Eiropas kadetu čempioni un arī aizvadīja pāris spēļu mūsu pieaugušo valstsvienībā, tomēr pēc aizbraukšanas studēt uz ASV viņa šajā valstī atrada vīru un nodzīvoja tur gandrīz trīs desmitgades. Šajā laikā Ilze izaudzinājusi trīs meitas un arī kļuvusi par starptautiski atzītu basketbola triku meistari, jo ir vienīgais cilvēks pasaulē, kurš spēj driblēt ar sešām bumbām vienlaicīgi. Šosezon viņas vīrs trenē Latvijas Reģionālajā līgā spēlējošo Smiltenes komandu.
Pēdējās PSRS basketbolistes
Astoņdesmito gadu beigās Latvijas meiteņu basketbolā dominēja Ainara Zvirgzdiņa trenētā Jūrmalas komanda, kā kodolu veidoja 1974. gadā dzimušās spēlētājas ar līderēm Ievu Tāri, Ilzi Ieviņu, Intu Ieviņu un arī Ilzi Auziņu. "Sāku trenēties astoņu ar pusi gadu vecumā, un basketbols man iepatikās jau no pirmā treniņa," atceras Ilze Auziņa-Luno, vissirsnīgākās atmiņas stāstot par Zvirgzdiņu, kurš tolaik bija jaunais treneris, bet pašlaik ir visā Eiropā atzīts sieviešu basketbola speciālists. Viņa nenoliedz, ka arī tolaik jūrmalnieks bijis ass, tomēr trenerim veiksmīgi izdevies iemācīt visu nepieciešamo. 1991. gada vasarā Auziņa un Tāre PSRS izlases sastāvā kļuva par Eiropas kadetu čempionēm. "Atceros, ka gadā pirms čempionāta praktiski neapmeklējām skolu – braukājām uz Krieviju, Franciju, Portugāli. Trenējoties un mācoties, kad esi prom no mājām, piedzīvo lielu individuālo izaugsmi. Zināju, ka man patīk basketbols, un devos pretim savam mērķim," stāsta Luno. Čempionāts notika jūlija beigās. Finālspēlē padomju meitenes ar 84:75 apspēlēja Dienvidslāviju un Tāre ar 16 punktiem kļuva par rezultatīvāko spēlētāju uzvarētāju rindās. Līdz ar to Auziņa un Tāre bija starp pēdējām Latvijas sportistēm, kuras paguva uzspēlēt zem PSRS karoga, jo jau nepilnu mēnesi vēlāk lielvalsts izjuka un mūsu valsts neatkarība tika atjaunota de facto. "Lēmums, vai doties uz čempionātu PSRS izlases rindās, bija jāpieņem pašiem, bet sapratām, ka šī ir iespēja spēlēt augstākajā līmenī – tas nebija pret likumiem un tobrīd likās, ka darām pareizi. Tomēr ko mēs varējām zināt? Kad vajadzēja izšķirties, mums bija 15 gadu! Tagad diez vai pieņemtu tādu lēmumu. Droši vien ne."
Ilze stāsta, ka par profesionālo basketbolu tolaik neko labu nebija dzirdējusi, tāpēc sapratusi, ka pirmajā vietā jābūt izglītībai, un 1993. gadā devās uz ASV, pievienojoties NCAA otrajā divīzijā spēlējošajai Saint Rose privātajai koledžai. Šajā turnīrā līmenis nebija pats augstākais, līdz ar to, kad turpmākajos gados sastāvu papildināja arī Evija Āzace un Kristiāna Kandere, latvietes komandu padarīja par vienu no spēcīgākajām čempionātā. "Man nebija nekādas informācijas, ko nozīmē pirmā vai otrā NCAA divīzija, šķita, ka tās sadala valsts reģionus. Protams, līmenis tur nebija tik spēcīgs. Kristiāna beigās kļuva par skolas visu laiku labāko spēlētāju," tautieti, kura šobrīd ir zinātniece Dienvidkorejā, slavē Ilze. Tomēr rekordus sasniedza arī viņa pati un, beidzot ceturto mācību gadu, bija vienības visu laiku labākā rezultatīvo piespēļu veicēja un bumbu pārtvērēja. Noslēdzošajā sezonā ar trim latvietēm ierindā Saint Rose uzvarēja pirmajos 29 mačos, bet sāpīgi izstājās izslēgšanas turnīra sākumā. "Šo zaudējumu atcerēšos visu mūžu. Tas bija mans pēdējais gads, kad vajadzēja uzvarēt visu, tomēr aizvadījām ļoti sliktu spēli un zaudējām – mana pēdējā koledžas spēle bija sliktākā manā dzīvē."
"Kad devos uz ASV, es pat nerunāju angliski. Pirmos pāris mēnešus gribēju braukt mājās, tomēr paralēli man bija izaicinājums, vai spēšu izturēt. Tad sadraudzējos ar pāris basketbolistēm, viņas mani pieņēma kā māsu, pāris mēnešos iemācījos angļu valodu un kļuva daudz vieglāk," stāsta Ilze, kura koledžā apguva finanses un starptautisko biznesu un, tuvojoties mācību beigām, sāka draudzēties ar galvenā trenera palīgu Metu Luno. "Pēc skolas piecus gadus nostrādāju finanšu jomā, bet tad pateicu, ka tas ir pārāk garlaicīgi."
Dončiča kreklā
Ilzes vīrs Mets vidusskolas un augstskolas līmenī ASV kā treneris strādā jau 30 gadu. Pēc vairākiem gadiem Saint Rose viņš kļuva par galvenā trenera palīgu pirmajā NCAA divīzijā spēlējošajā Siena koledžā. Uz to ar Ilzes palīdzību uzaicināja arī Guntu Baško un Lieni Jansoni, kuras turpmākajos gados iekļuva starp šīs skolas visu laiku labākajām basketbolistēm.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!