"Mamma mani uz džudo klubu Samurs aizveda jau trīs gadu vecumā, jo nodarbības notika tuvu mājām un viņa vēlējās, lai gūstu fiziskas aktivitātes. Tolaik treneris Rasims Balahajevs pateica, ka vēl esmu par jaunu, tomēr četros gados beidzot mani pieņēma un treniņi uzreiz iepatikās. Citos sporta veidos nopietni trenējies neesmu, bet pašlaik mans hobijs kopā ar draugu, arī džudistu, ir mācīties dažādus akrobātiskus trikus – trenējamies gan uz vingrošanas stieņiem, gan zemes, kur, piemēram, mācāmies salto.
Manas stiprākās īpašības ir veiklība, laba koordinācija un spēja pielāgoties pretiniekam. Esmu labrocis, bet sākumā treneris visus paņēmienus iemācīja veikt uz kreiso pusi. Tagad tos varu izpildīt gan no labās, gan kreisās puses, un bieži tas palīdz uzvarēt.
Diemžēl džudo Latvijā nav populārs. Ja interese augtu, būtu lielāka konkurence un tas visiem sportistiem nāktu par labu. Tomēr konkurenci var iegūt arī treniņnometnēs un svarīgi piedalīties sacensībās ārzemēs. Man patīk Āzijas sportistu – Japānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas – stils. Viņiem cīņas māksla ir nedaudz vairāk attīstīta nekā eiropiešiem
Kad bija iespējams pilnvērtīgi trenēties, to darīju vismaz sešas reizes nedēļā, tomēr tagad, kad treniņi var risināties tikai ārā, tie notiek trīsreiz. Tāpat katru rītu pirms skolas eju skriet. Tik agri celties nav vienkārši, tomēr, ieejot ritmā, tas vairs neprasa lielu piepūli, jo esmu pieradis. Pandēmijas laikā arī skriešana ir kļuvusi par manu hobiju, esmu sācis pastiprināti interesēties, kā to darīt arvien labāk.
Esmu Latvijas čempions un divreiz uzvarējis vienās no lielākajām Baltijas sacensībām Kyodai Open. Karjeras laikā es gribētu piedalīties olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātā, bet reālāks mērķis ir iegūt medaļu Eiropas čempionātā. Sākumā starp kadetiem un junioriem, pēc tam labprāt arī pieaugušo grupā.
Džudo ir unikāls sporta veids, jo tajā tiek nodarbināti visi ķermeņa muskuļi, – jābūt spēcīgam, elastīgam, veiklam, ātram. Jā, vairāk tiek trenēta tieši ķermeņa augšdaļa, bet, lai gūtu labus sasniegumus, nedrīkst aizmirst arī par lejasdaļu. Man patīk, ka sporta veids ir daudzpusīgs – tajā iespējams piedzīvot dažnedažādas situācijas un jāmāk tām pielāgoties. Pirms cīņas nevari neko izshēmot, tās laikā nepieciešams visu laiku domāt un pareizo paņēmienu izpildīt īstajā brīdī. Tāpat man patīk sporta veida atmosfēra, jo džudo ir liela ģimene. Uz tatami esam pretinieki, bet ārpus tā – ļoti labi draugi."