Aptaujā balsstiesības piešķīrām mūsu valsts sporta politikas veidotājiem, augstākajām amatpersonām, federāciju vadītājiem, sporta zvaigznēm un treneriem, šovbiznesa pārstāvjiem un arī žurnālistiem. Eksperti drīkstēja ņemt vērā gan sportiskos kritērijus, gan cilvēcisko faktoru, gan, protams, arī privātās simpātijas vai antipātijas. Jau tradicionāli aptaujā vienoti varēja balsot par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm. Īpaši iepriecināja, ka piedalīties piekrita vairāki bijušie valsts prezidenti. Tā, piemēram, Raimonds Vējonis kļuva par pašu pirmo, kurš iesniedzis savu balsojumu, bet Vaira Vīķe-Freiberga par katru no sešām izvēlēm sniedza detalizētu aprakstu ar motivāciju, gan nenoliedzot, ka konsultējusies ar paziņu, kurš sportam seko vēl cītīgāk. Eksprezidente pirmajā vietā iekļāva Daini Krištopānu, nosaucot viņu par "Latvijā absolūti nenovērtētu sportistu". "Bet Eiropas čempionāts janvārī var atnest slavu arī Latvijā," rakstīja Vīķe-Freiberga.
Neolimpiskajos gados bieži vien izvēle ir grūtāka, un arī šogad pirms balsojuma nebija izteiktu favorītu – 50 ekspertu kopumā balsoja par 34 sportistiem vai komandām.
Ne viens vien eksperts atzina, ka izvēlēties sešus bijis ļoti grūti, jo atrasties starp labākajiem pelnījuši daudz vairāk sportistu.
Savukārt Latvijas Olimpiskās vienības valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis beigās savu balsi atdeva pat par 12 sportistiem/komandām, pirmajā vietā ieliekot gan Martinu Dukuru, gan Kasparu Stupeli.
Pēc pirmo rezultātu pienākšanas likās, ka par uzvaru šoreiz cīnīsies četrkārtējais pasaules čempions motokrosā ar blakusvāģiem Kaspars Stupelis un Eiropas čempiones pludmales volejbolā Tīna Graudiņa/Anastasija Kravčenoka. Tomēr vēlāk gada populārāko Latvijas sportistu Stupeli apsteidza pasaulē visvairāk titulētais skeletonists Martins Dukurs, un pēc visu rezultātu apkopošanas tieši viņš aizbrauca līdz savai piektajai uzvarai Sporta Avīzes aptaujā. Krištopāns laika gaitā nostiprinājās ļoti stabilā trešajā vietā. Kādu brīdi likās, ka Stupelis tiks atbīdīts līdz pat piektajai pozīcijai, tomēr noslēgumā viņš palika kā pirmais aiz goda pjedestāla. Savukārt pēc pēdējā balsojuma pieņemšanas kļuva zināms, ka piektā vieta ir dalīta – basketbolists Dāvis Bertāns noslēgumā apsteidza tenisa zvaigzni Anastasiju Sevastovu vien tāpēc, ka viņam vairāk ekspertu bija atvēlējuši pirmo vietu. Tieši Bertāna jaunākā panākumi ekspertiem noteikti bija vissvaigākajā atmiņā, jo viņš decembra sākumā aizvadīja lielisku maču sēriju Nacionālajā basketbola asociācijā. Ilgstoši trijniekā bija Oskars Ķibermanis ar savām divnieku un četrinieku ekipāžām, bet noslēgumā bobslejists tika atbīdīts uz septīto pozīciju. Nešaubīgi varam teikt, ka Krištopānam daļu punktu atņēma fakts, ka ekspertiem bija jāizvēlas – sešiniekā iekļaut viņu vai handbola izlasi. Daļa izvēlējās abus, liela daļa tikai Daini, bet daļa arī tikai izlasi.
Sporta Avīzes aptaujā Dukurs ir otrais pieckārtējais čempions – savulaik tikpat daudz reižu uzvarēja arī Kristera Serģa un Arta Rasmaņa duets blakusvāģu motokrosā. Zīmīgi, ka Serģis šoreiz pirmajā vietā ielika tieši Dukuru, blakusvāģu braucējam Stupelim atvēlot otro pozīciju. Trijās no uzvarām mūsu aptaujā Martins Dukurs pārsniedza pat 300 punktu, un šī bija vien otrā reize aptaujas 24 gadu vēsturē, kad čempions paliek zem 200 punktiem. Kaut arī noslēgumā uzvarētājam bija vēsturiski mazākais punktu skaits, tomēr 11,5 pirmās vietas nav mazākais skaits, ko saņēmis labākais, – 2015. gadā Oskaram Melbārdim un viņa stūmējiem tikai desmit ekspertu deva pirmo vietu, bet tas tāpat neliedza summā savākt 206 punktus. Ieskatoties sīkāk rezultātos, redzams, ka aptaujā vien šogad iekļautās šovbiznesa kategorijas pārstāvji vadošajās vietās izvēlējās sportistus, kuri biežāk redzami ziņu virsrakstos. Viena no 2019. gada valsts spilgtākajām šovbiznesa personībām Andris Kivičs, ieliekot pirmajā vietā Mairi Briedi, to arī šādi komentēja: "Es esmu šovbiznesa pārstāvis – ņemu vērā, ka pēc Maira vienīgās cīņas visi par viņu runāja, bet cīņas laikā Latvija bija pielipusi ekrānam. Viņu visi zina." Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Olimpiskās vienības amatpersonas, kas sportistus satiek ikdienā, ļoti pārliecinoši pirmajā vietā lika Martinu Dukuru, savukārt sporta žurnālisti spēja novērtēt Daini Krištopānu un handbola izlases parādīto.
Martins Dukurs 2019. gadā sesto reizi karjerā uzvarēja pasaules čempionātā, ātrākais būdams visos četros braucienos, bet Eiropas meistarsacīkstēs bija labākais pat desmito gadu pēc kārtas. Pēc olimpiskās medaļas izlaišanas no rokām Phjončhanā nebija skaidrs, vai siguldietis turpinās karjeru, tomēr tagad viņš ir apņēmības pilns braukt līdz 2022. gada Pekinas olimpiādei. Pirms šīs sezonas Latvijas skeletona izlases treneru kolektīvam pievienojās austrietis Matiass Gugenbergers, pirmajos divos Pasaules kausa etapos, kas notika Leikpleisidā, skeletona karalim izcīnot divas otrās vietas. Jau februārī tieši savā dzimtajā Siguldā Dukuram būs iespēja izcīnīt vienpadsmito Eiropas čempiona titulu pēc kārtas.
Tieši pirms gada Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka savā starpā praktiski nesarunājās – pēc pirmās pilnās sezonas pieaugušo konkurencē jauno sportistu starpā bija iestājušās nesaskaņas, un viņas meklēja citas pārinieces. Tomēr, iesaistoties vairākiem vidutājiem, pludmales volejbolistes izdevās samierināt. Pasaules kausa etapos viņas 2019. gadā netika augstāk par devīto vietu, bet lieliski tika nostartēts trijos sezonas svarīgākajos turnīros. Vispirms izcīnīta godpilnā devītā vieta pasaules čempionātā, tam sekoja zelts Eiropas čempionātā, bet sezona noslēdzās, iespējams, ar līdzšinējās karjeras lielāko panākumu – jūrmalnieces un daugavpilietes duets triumfēja olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā un olimpiskajā sezonā viņām vairs nebūs jāsatraucas par atlases punktu vākšanu. Šogad sportistes būs iespējams redzēt dzimtajās smiltīs, jo Jūrmalā pirmo reizi notiks Pasaules kausa posms arī dāmu konkurencē.
Dainim Krištopānam pagājušās vasaras sākums izvērtās fantastisks. Vispirms viņš jūnija pirmajās dienās aizveda Skopjes Vardar komandu līdz triumfam handbola Čempionu līgā, kļūstot par turnīra otro rezultatīvāko spēlētāju, bet nieka desmit dienu vēlāk pēc uzvaras pār kontinenta grandu Slovēniju palīdzēja Latvijas handbola izlasei pirmoreiz vēsturē kvalificēties Eiropas čempionāta finālturnīram, kas risināsies jau šomēnes. Tas šogad novērtēts arī Sporta Avīzes ekspertu aptaujā, kur komandu sporta veidu pārstāvji vadošajās vietās nemaz nav tik bieži. Sarunu ar Ludzas milzi varat lasīt šī žurnāla lielajā intervijā.
Kasparu Stupeli pamatoti var saukt par latviešu dzelzs vīru. Pēdējos gados ierasts ziņu virsrakstos redzēt, ka Vecpiebalgas sportists atkal guvis vairāk vai mazāk nopietnu traumu, tomēr tas neliedz sēsties blakusvāģu motokrosa kulbā un piedalīties sacensībās. Ilgie pūliņi atmaksājās, un 2019. gadā viņš pārī ar Etjēnu Baksu kļuva par četrkārtēju pasaules čempionu. Kaut informācija par Stupeļa veselības problēmām šajā sezonā publiski izskanēja mazāk, pēc sezonas sportists atzina, ka viņam traumu bijis vairāk nekā parasti, bet tās slēptas pat no Starptautiskās Motosporta federācijas (FIM) ārstiem. Nākamajā sezonā blakusvāģu motokrosā tiks izveidots vēsturisks duets, jo 37 gadus vecais Stupelis sēdīsies kulbā 44 gadus vecajam desmitkārtējam pasaules čempionam Danielam Vilemsenam. Tieši ar šo Nīderlandes pilotu Stupelis guva savus pirmos divus pasaules čempiona titulus. Neskatoties uz šāda dueta noformēšanos, pastāv varbūtība, ka Latvijas līdzjutējiem to šogad nebūs iespējams redzēt klātienē, jo provizoriskajā kalendārā neviens posms mūsu valstī nav iekļauts. Tas gan var mainīties, jo brīvi atstāti vēl pieci datumi.
Latvijas lāzers Dāvis Bertāns februārī neieguva iespēju piedalīties Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Zvaigžņu spēles trīspunktu metienu konkursā, kaut jau pagājušajā sezonā bija starp līgas labākajiem metējiem no perimetra (regulārajā sezonā sestā augstākā precizitāte). Vasarā viņš no Sanantonio Spurs komandas tika aizmainīts uz Vašingtonas Wizards un arī galvaspilsētā turpina rādīt savas snaipera dotības. Uzmanības centrā rūjienietis nokļuva decembra sākumā, kad sešos mačos pēc kārtas iemeta vismaz četrus trejačus, bet vienā pat izcēlās iespaidīgas astoņas reizes. Tiesa gan, viņa komanda šajā laikā gandrīz visos mačos zaudēja.
Kaut Anastasija Sevastova 2019. gadā tikai reizi uzvarēja pasaules ranga pirmajā divdesmitniekā esošu tenisisti, viņa ļoti ilgi turējās pie pirmā desmitnieka sliekšņa un daudzas reizes bija situācija, ka viena pašas uzvara vai labvēlīgs rezultāts mačā bez liepājnieces līdzdalības ļautu viņai sasniegt desmito pozīciju. Tomēr vismaz pagaidām Sevastova augstāk par 11. vietu netika. Australian Open turnīrā Sevastova 2019. gadā tika līdz astotdaļfinālam, bet lieliski nostartēja, iespējams, savās gada emocionālākajās sacensībās – spēja izcīnīt galveno trofeju vēsturē pirmajā WTA turnīrā Latvijā. Šogad jūlija otrajā pusē Baltic Open turnīrs atkal plānots Jūrmalā.
