No Daugavas uz Pārdaugavu
Šķiet, ka paši grūtākie mūsu futbola laiki jau ir aiz muguras, – ar šādu pieļāvumu beidzās Latvijas futbola 1990. gada sezonai veltītais raksts Dienas pirmās sezonas (stipri nepilnās, laikraksts sāka iznākt tikai 1990. gada 23. novembrī) 8. decembra numurā. Raksta autors Valērijs Karpuškins sezonu novērtēja kā grūtu, iemeslu optimismam meklējot gan grūtajā Daugavas atpakaļceļā uz pirmo līgu, gan Jelgavas RAF diezgan pārliecinošo startu vissavienības otrajā līgā. "Beidzot ir izveidota kvalitatīvi jauna republikas futbola federācija ar izpildkomiteju." Neatkarības atjaunošanu Latvija 1990. gadā bija tikai deklarējusi, futbola saimniecība vēl bija ar visām četrām padomju sistēmā. Jaunās vēsmas bija vairāk ekonomiska, ne politiska rakstura. 1989. gada beigās Georgija Gusarenko vadītajā Daugavā bija uzliesmojis īsts dumpis, futbolisti pieprasīja galvenā trenera atkāpšanos, atklāja Karpuškins: "Jāatzīmē, ka padomju futbolā treneris nemanāmi ir nokļuvis vienā no sociāli visneaizsargātākajām pozīcijām. Dažādiem funkcionāriem, kas stagnācijas gados bija raduši aktīvi iejaukties trenera kompetences sfērā, presei, kas tradicionāli nežēloja savus mīluļus neveiksmju un zaudējumu gadījumos, tagad ir pievienojušies arī paši futbolisti, kas pasākuši vienkārši izbalsot sev nevēlamus trenerus. Zenīts, Spartaks, Metālists. Šo sarakstu varētu vēl turpināt. Pavisam nedaudz pietrūka, lai tajā nenokļūtu arī mūsu Daugava."
Sezonas sākums Daugavai bija bijis ne šāds, ne tāds: "Arī jaunajam komandas saimniekam (mēs nezin kādēļ baidāmies no šī vārda, kas pilnīgi normāli un precīzi atspoguļo futbolistu un komandas finansētāju savstarpējās attiecības) – firmai Pārdaugava – bija problēmas. Nebija naudas, pieauga parādi. Speciālisti atkal sāka pieminēt pazīstamo abreviatūru – RAF. Lūk, kas varēja izvilkt mūsu komandu no parādiem. Taču kārtējo reizi nostrādāja mūsu administratīvi birokrātiskās sistēmas gausums. Kamēr mūsu sporta funkcionāri saskaņoja ar funkcionāriem ražotājiem divu komandu apvienošanās noteikumus, Pārdaugavā krīze bija beigusies. Futbolisti atviegloti uzelpoja." Un sāka arī uzvarēt. "Vienā no pēdējām Latvijas futbola federācijas padomes sēdēm jaunais futbola līderis Vladimirs Ļeskovs komandai izvirzīja jaunu uzdevumu – divu gadu laikā iekļūt augstākajā līgā."
Iekļūšanas vietā nāca izkļūšana. 1991. gada 21. augustā Latvija atjaunoja neatkarību de facto, un Latvijas futbola komandas PSRS un visu līgu čempionātos (ne tikai Daugava, bet arī RAF un Liepājas Olimpija) vairs nepiedalījās. Kā vēsta Latvijas Futbola federācijas mājaslapa, 1991. gadā Daugava zem Pārdaugavas nosaukuma, spēlējot PSRS pirmajā līgā pēdējo gadu, palika pēdējā 22. vietā. 1996. gada 13. septembrī Vladimira Ļeskova vietā Latvijas Futbola federāciju sāka vadīt ilggadējais Skonto FC prezidents Guntis Indriksons un novadīja to līdz pat 2018. gada 27. aprīlim.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!