Kādi būs komandas lielākie izaicinājumi Ungārijā?
Eiropas čempionātā mums katra spēle būs kā izaicinājums. Sākam ar spēcīgo Serbijas izlasi. Esmu spēlējusi kopā ar serbietēm, zinu, ka viņas ir ļoti par sevi pārliecinātas meitenes un gatavojas cīņai par medaļām. Tā būs pirmā spēle gan mums, gan viņām, tāpēc arī tai būs ļoti liela nozīme. Ceru, ka kopā parādīsim arī kādu pārsteigumu viņām. Pēc tam jau būs līdzīgi - mums no spēles uz spēli būs sevi jāpierāda pret katru pretinieku.
Šobrīd gatavojaties tieši pirmajai spēlei vai arī turnīram kopumā?
Domājam arī par pārējām spēlēm, taču šobrīd vairāk koncentrējamies uz serbietēm. Līdzīgi kā izlases treneris, es vēl negribētu izvirzīt nekādus augstus mērķus visa turnīra ietvaros, bet iet no spēles uz spēli.
Daudzi tomēr saka - atnāks Anete un visus uzvarēsim!
Tik vienkārši jau tas nenotiek. Es jau arī neesmu nekāda supervarone, lai viena varētu uzvarēt komandu. Man ir nepieciešamas palīdzes, piespēlētājas, bloku pielicējas, lai izveidotu uzbrukumu. Tas viss jau ir atkarīgs no kopīgā darba, ne tikai no manis.
Vai šai komandai ir potenciāls tēmēt tik augstu kā savulaik, kad bijāt nostiprinājušās Eiropas elitē?
Šobrīd ir bijis par maz laika, lai izveidotos tik spēcīga komanda. Tomēr kodols kopš iepriekšējā Eiropas čempionāta ir pamatīgi mainījies, turklāt komanda ir pavisam citāda. Savulaik mums bija izteikti centri, bet šobrīd mums vairāk spēka ir īsajā galā, un tās ir ļoti atšķirīgas komandas. To nevar salīdzināt, bet jāspēlē ar tām meitenēm, kādas mums ir.
Vai pati sev esi izvirzījusi kādus mērķus, uzdevumus, atgriežoties valstsvienības sastāvā? Ko vēlies pierādīt?
Pierādīt neko nevēlos. Vienkārši jāspēlē sava spēle, jāpalīdz komandai, darot savu labāko darbu. Zinu, ka jāgatavojas agresīvai aizsardzībai pret mani, tāpēc jādomā, lai aizsardzes mani nevarētu tik vienkārši apturēt.
Padalies emocijās, kādas bija, pēc piecu gadu pārtraukuma pielaikojot izlases kreklu!
Pat neizjutu, ka būtu pagājuši pieci gadi. Atnācu uz ģērbtuvi, un mans krekliņš ar desmito numuru jau bija priekšā. Ļoti priecājos, ka man ir iespēja spēlēt ar savu numuru. Protams, tas, ka tur virsū rakstīts «Latvija», rada ļoti jaukas sajūtas, bet nevarētu teikt, ka bija ļoti neparasti. Jocīgākas izjūtas pat bija pirmajā treniņu dienā, kad iegāju ģērbtuvē un redzēju tik daudz jaunu meiteņu, ar kurām kopā neesmu spēlējusi un nezinu, ko viņas dara. Tas varētu būt mans šīs vasaras izaicinājums, ar kuru joprojām jātiek galā.
Cik daudz ir tādu spēlētāju, kuras nezināji?
Vieglāk būtu nosaukt tās, kuras zināju (smaida). Biju spēlējusi ar Zani Eglīti, Guntu Baško un Aiju Putniņu. Pārējās nezināju.
Vairākas no viņām sāka sevi apzināties kā basketbolistes laikā, kad biji jau virsotnē! Vai nesajuties viņām kā paraugs?
Tas vairāk viņām jāprasa. Man pašai nebija tādas sajūtas. Protams, savā starpā komunikācija viņām veidojas vieglāk, jo savos gados viņas kopā izgājušas cauri daudzām jaunatnes izlasēm, taču komandā nav dalīšanās. Tur liela nozīme ir arī Guntai Baško, kura kā kapteine strādā ļoti labi, lai komandu saliedētu un meitenes būtu draudzīgas. Viņai tas izdodas, viņa ir ļoti enerģētiska.
Iepriekš izteicies, ka gribētu vēl reizi uzspēlēt kopā ar tās paaudzes meitenēm, kuru gan šobrīd nav tik daudz. Vai nav nedaudz vilšanās par to?
Protams, ir mazliet žēl, ka vairākām meitenēm dažādu - galvenokārt veselības - problēmu dēļ neizdevās atgriezties, kaut gan tā pati Zane Tamane, manuprāt, varēja, turklāt pagājušajā gadā kvalifikācijā arī palīdzēja.
Mēģināji viņu pierunāt?
Es mēģināju. Droši vien nebiju arī vienīgā, bet, ja Zanīte jūt, ka nevar, nav lielas jēgas par katru cenu pierunāt. Katram ir savs ķermenis, organisms, kuru viņš pats jūt vislabāk.
Vai vēlme uzspēlēt ar šīm meitenēm slēpās sajūtā, ka toreiz tomēr gribējās sasniegt kaut ko vairāk?
Vienmēr jau gribas vairāk, un parasti ir arī sajūta, ka kaut ko jau vēl varēja izdarīt tā, lai būtu vēl labāk, taču, ja nav lemts - tad nav. Sportistes gaitās esmu sapratusi, ka arī zaudēt ir jāmāk. Lai kādi būtu mērķi, galu galā esam tur, kur varējām tikt.
Visu sarunu ar Latvijas basketbola izlases līderi lasiet pirmdienas, 8.jūnija, laikrakstā Diena!