«Pirmā iepazīšanās ar florbolu bija 1995. gadā. Esmu no Rojas, kas, mūsuprāt, ir florbola dzimtene Latvijā. Treneris Jānis Volejs saņēma zviedru sadraudzības pilsētas dāvanu - florbola nūjas. Sākumā nezinājām, kas ar tām jādara, bet dabūjām noteikumus un sākām spēlēt,» Juruša atceras pirmos soļus florbolā.
Jau pirmajā sezonā ar Rojas komandu kļuvāt par čempionēm!
Jāsaka paldies trenerim, kurš saredzēja mūsu potenciālu vai arī kādu citu iemeslu dēļ pieteica mūs Latvijas čempionātam. Viņš uzkala pirmos vārtus, borti bija no koka. Sākām trenēties, bija fiziski smagi treniņi - tie, kas pazīst Jāni Voleju, zina, ko nozīmē smagi trenēties. Kad trenējāmies ar mērķi par čempionāta medaļām, tad netrūka ne smilšu maisu plecos, ne smagu koka nūju, ne gumijas ripu. Florbola nūju un spēli redzējām tikai, kā saka, svētku dienās. Bet tas viss deva rezultātu, un jau pirmajā čempionātā ar Rojas komandu izcīnījām zelta medaļas, un tad jau nekas cits neatlika, kā turpināt iesākto.
Florbols iepatikās no pirmā acu uzmetiena?
Jā, florbols uzreiz aizrāva. Un ne mani vien. Jebkurš, kurš paņēmis nūju rokā, to apstiprinās. Arī nesen raidījumā Overtime TV runāju ar [basketbola leģendu] Valdi Valteru, kurš teica, ka arī viņam ļoti iepatikās florbols pēc pirmās pamēģināšanas. Tā ir ātra, fiziska spēle, kurā daudz jāskrien, un tas ir ļoti azartisks sporta veids. Mums arī Rojā bija ļoti jauka, jautra komanda. Kad sākām braukt uz pirmajiem Eiropas čempionvienību kausiem, tas bija kaut kas pavisam jauns. Braucām ar vietējo Rojas autobusu, lai ekonomētu līdzekļus. Pašas pirkām paiku un likām aizmugurē kastēs desas, makaronus. Mums bija pavāriņš Inese, kura par visiem rūpējās. Tas tiešām bija jautri. Pirmais izbraukums bija ziemā uz Zviedriju, tāpēc brauciens izvērtās divreiz ilgāks par plānoto. Bija baigie mīnusi, un autobusam sala ciet benzīna caurules. Mūsdienās ir citādi, jo par mums rūpējas Latvijas Florbola savienība un mēs varam domāt tikai par to, kā spēlēt laukumā, nevis par visu saimniecību.
Visu sarunu ar florbola pasaules čempionātu rekordisti Baibu Jurušu lasiet pirmdienas, 9.decembra, laikrakstā Diena!