Sniegums aizmirsīsies, rezultāts paliks. Rīgas Dinamo Kontinentālās hokeja līgas (KHL) 13. sezonā sasniedza kluba un līgas antirekordu. Rīdzinieki ieņēma pēdējo, 23. vietu un sapelnīja mazāko punktu skaitu (28) komandas pastāvēšanas vēsturē. Līdz šai sezonai nesekmīgākā bija 2019./2020., kad 62 spēlēs Rīgas Dinamo sapelnīja 41 punktu. Austrumu konferences komanda Jekaterinburgas Avtomobilist 2012./2013. gada sezonā sapelnīja 35 punktus. Tajā laikā par uzvaru komandām deva trīs, nevis divus punktus. Pēc pašreizējās punktu skaitīšanas sistēmas Avtomobilist arī būtu 28 punkti, taču jāņem vērā, ka tajā sezonā komandas aizvadīja tikai 52, bet šosezon – 60 spēļu.
Sestdien sezonas pēdējā spēlē Arēnā Rīga Rīgas Dinamo zaudēja Habarovskas Amur pagarinājumā ar 2:3. Rīdziniekiem abus vārtus guva Deniss Paršins. Pēdējā spēle galvenajos vilcienos atspoguļoja sezonas kopējo tendenci. Dinamo izrādīja pretestību, tomēr uzvaras izcīnīšanai nedaudz pietrūka. No šosezon kopumā piedzīvotā 51 zaudējuma teju puse (23) bija ar vienas ripas starpību. Komandas galvenais treneris Pēteris Skudra saviem padotajiem arī norādījis, ka daudz vieglāk ir zaudēt ar vienas ripas starpību nekā uzvarēt. Augstākā līmeņa komandas ar to jau atšķiras no vidusmēra, ka prot galotnēs panākt sev labvēlīgo rezultātu. Sestdien pret Amur pietrūka koncentrēšanās izšķirošajos brīžos un atsevišķās epizodēs. Pēc iegūtā 2:1 pārsvara trešajā periodā Kristaps Zīle no aizvārtes centās izmest ripu no zonas, malējais uzbrucējs Deniss Paršins nepaguva pie apmales pārtvert ripu, un sekoja Amur uzbrukums ar gūtajiem vārtiem. Papildlaikā Rihards Bukarts pārāk tālu atlaida savu sedzamo, un Aleksandrs Poluņins iemeta uzvaras ripu. Sezonas gaitā šādu nevērīgu epizožu bija pārāk daudz. Līdzīgi kā daudzās citās spēlēs, arī pret Amur palika nerealizētas labas vārtu gūšanas iespējas. "Katru otro izgājienu divi pret vienu aizsargu vajadzētu realizēt," uz neizmantotajām iespējām pēc spēles norādīja arī kapteinis Miks Indrašis.
TV3 Sport studijā pēcspēles intervijā Skudra uz jautājumu, kā viņš vienā vārda raksturotu sezonu, pēc nelielas pauzes sameklēja laikam jau īsto vārdu: "Murgs." Papildus zaudējumiem ar vienas ripas starpību, sezonas sākumā rīdzinieki dabūja četras nullītes Covid-19 pandēmijas dēļ, jo saslimušo bija tik daudz, ka nebija kam spēlēt. Tomēr galvenais nesekmīgā snieguma iemesls meklējams sastāva komplektācijā. Skudra šosezon bija arī ģenerālmenedžeris un sezonas laikā izmantoja kopumā 53 (!) spēlētājus: astoņus vārtsargus, 14 aizsargu un 31 uzbrucēju. Leģionāru izvēlē ar grūtībām var sameklēt trāpījumu mērķī. Individuāli vērtējot labākos, Skudra no ārzemniekiem nosauca tikai kanādieti Džeisiju Liponu. Sezonu gan viņš iesāka pieticīgi, taču pēc Jaungada sajuta vārtu garšu un ar 20 (8 + 12) punktiem kļuva par otru rezultatīvāko leģionāru komandā. Ar Liponu it kā esot panākta vienošanās, ka viņš spēlēšot Rīgā arī nākamsezon. Februāra vidū Džeisijs pārcēlās uz Baltijas jūras otru krastu un sezonu turpina Zviedrijas elites līgas klubā Oskarshamn. Vairāk punktu no ārzemniekiem bija tikai krievam Denisam Paršinam, kurš gan citā statistikas rādītājā iebrauca pretējā grāvī. Paršina plus/mīnus koeficients –25 bija izteikti sliktākais komandā un norāda uz viņa nevērīgo spēli aizsardzības zonā.
Zaudējumu ar vienas ripas starpību pilnīgi noteikti būtu mazāk, ja Skudram kā bijušajam vārtsargam būtu izdevies atrast pirmo numuru pēdējā postenī. Meklējumi turpinājās visas sezonas garumā. No astoņiem izmantotajiem vārtsargiem pieci bija ārzemnieki, un visiem spēlē bija vairāk nekā trīs ielaistas ripas. "Bez pareizas gatavošanās sezonai un pareizajiem kadriem uz kaut ko cerēt šajā līgā ir naivi," arī to uzsvēra Skudra. Trenera vadības grožus Pēteris pārņēma jūlija otrajā pusē, kad KHL komandās jau pilnā sparā ritēja sagatavošanās darbs un sastāva komplektācijas praktiski bija beigušās, taču par spīti tam viņš pirms sezonas apņēmīgi norādīja uz mērķi iekļūt izslēgšanas stadijā. Pie trenera labajiem darbiem jāatzīmē uzticēšanās Latvijas jaunajiem hokejistiem un atsevišķiem spēlētājiem, kā, piemēram, Mārtiņam Dzierkalam un Rihardam Bukartam, kuri savulaik no Dinamo aptveres jau bija izņemti. Sezonas otrajā pusē vairākās spēlēs acij tīkams bija arī radošais spēles piegājiens, kas iepriekš nebija raksturīgs Skudras vadītajām komandām. Emocijas gan trenerim, kā jau to varēja gaidīt, sita augstu vilni. Cik noprotams, šī iemesla dēļ viens otrs leģionārs, kurš pēc spēles kvalitātes nebūt nebija sliktākais, atstāja komandu.
Vai Skudra atstās komandu, tas jau ir Rīgas Dinamo vadības ziņā.