Trīs gadus Ziemeļamerikas junioru hokejā latvietis lauza ceļu uz ASV spēcīgāko studentu līgu NCAA, un nu pēc stipri apšaubāmajām Soču analīzēm studijām Amerikā iedegta sarkanā gaisma. Pēc paša Ralfa teiktā, tie ir arī vismaz 30 000 ASV dolāru gadā, kurus viņam kā hokejistam par studēšanu nevajadzēja maksāt. «Mācību plinti» Freibergs gan krūmos negrasās mest.
«Rakstīšu e-pastu, lai mācības lēnītēm varētu turpināt neklātienē. Tie jau nebūs divi gadi, kuros man būtu jāapgūst turpmākā mācību viela, bet gan kādi četri,» Dienai skaidroja Ralfs. Viena priekšmeta maksa esot pusotra tūkstoša dolāru. Lai pabeigtu skolu, būšot nepieciešami aptuveni 40 000 ASV dolāru. Kur dabūt tādu naudu? «Nezinu,» nevilcinoties atbildēja Freibergs.
Ja tomēr notiek mazāk ticamais scenārijs un dopinga lietā tevi atzīst par nevainīgu, pastāv vēl iespēja atgriezties Bowling Green State universitātē?
Nē, visam ir pārvilkta pāri strīpa. Skola man jau atsūtīja dokumentu, ka šī iemesla dēļ stipendija ir anulēta. To uzzinot, es arī parakstīju profesionālo spēlētāja līgumu, kas turpmāk arī izslēdz man iespēju ar hokeja spēlēšanu saņemt stipendiju augstskolā. Uzvarēt es vairs neko nevaru, un arī zaudēt man vairs nav ko. Cīnīšos par taisnību. Vienīgais, ko es varu iegūt, ir naudas kompensācijas izmaksa par nodarīto morālo kaitējumu. Man pretī ir ļoti nopietnas organizācijas.
Tas arī, šķiet, mazina tavas izredzes uzvarēt dopinga lietā. Vai tādā gadījumā par nederīgām netiek atzītas arī visas citas Soču pozitīvās dopinga analīzes?
Manuprāt, ja es šo lietu uzvaru, visi Sočos pieķertie sportisti tiek atzīti par nevainīgiem. Tas neizklausās īsti ticami - viņi varbūt pateiks, ka kaut kur ir kļūdījušies, bet neamnestēs jau visus Sočos dopingā pieķertos sportistus. Esam mēģinājuši kontaktēties ar citiem šai lietā iesaistītajiem sportistiem, bet viņi nav izrādījuši interesi kaut ko darīt. Es zinu, ka austriešu kalnu slēpotājs (Johanness Dīrers - aut.) ir beidzis sportista karjeru, savukārt Polijas bobslejists (Daņels Zalevskis - aut.) ir pusamatieris.
Vai nav jābūt pilnīgi dullam, lai kaut ko aizliegtu lietotu, zinot, cik liela ir varbūtība olimpiādē tikt izsauktam uz dopinga pārbaudi?
Tieši tā. Es pilnīgi noteikti baidītos uz olimpiādi braukt, ja būtu lietojis kādu aizdomīgu preparātu. Bet kaut ko aizliegtu lietot jau pašā olimpiādē - tur vispār ir jābūt bez prāta. Protams, es esmu izmēģinājis uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir kreatīns un aminoskābes. Šādas vielas lieto gandrīz visi sportisti. Man nekad nav bijušas pat šaubas par tiem līdzekļiem, ko izmantoju atjaunošanās procesā.
Dopinga kontrolieriem jau ir savs viedoklis, kad tu varētu būt darījis kaut ko aizliegtu…
Par aizliegto vielu lietošanas laiku viedokļi arī atšķiras. Vieni saka, ka es esmu kaut ko lietojis vasarā, otri - ka olimpiādē. Interesanti, ka, pēc krievu domām, šī viela man organismā neesot no iepriekšējās vasaras. Tādā gadījumā rodas jautājums, kāpēc trijās citās laboratorijās man bija negatīvas analīzes. Mani pārbaudīja Amerikā, kur uz pārbaudēm ierodas NCAA un NHL spēlētāji. Tas tikai norāda, cik nopietna ir šī laboratorija. Eiropā negatīvas analīzes pienāca no starptautiski atzītas Helsinku laboratorijas un Šveices, kur atrodas galvenā antidopinga mītne. Trijās demokrātiskās valstīs man bija negatīvas analīzes, bet šaubīgajā Krievijā - pozitīvas. Kad es savam koledžas ārstam pateicu, ka pēc vienas versijas es kaut ko aizliegtu esot lietojis vasarā, viņš man teica, ka es esot melis, jo tas nevarot būt. To pašu ir teikuši arī citi ārsti.
Kad varētu tikt pieņemts galīgais lēmums tavā dopinga lietā?
Man saka, ka septembra vidū.
Visu Māra Zemberga sarunu ar dopinga lietošanā apsūdzēto hokejistu Ralfu Freibergu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!