Šoreiz uz olimpiādi pošas trenera lomā. Saruna ar Mārtiņu Rubeni

Kādas ir sajūtas, pirmo reizi olimpiskajām spēlēm gatavojoties trenera, nevis sportista lomā?

Patiesībā ir ļoti labas. Jau būdams sportists, pats piedalījos un vienlaikus vēroju, kāda ir tā organizatoriskā puse. No trases malas tas viss izskatās mazliet citādi. Atbildības latiņa ir augstāka, jo iepriekš biju vairāk atbildīgs par sevi un savu rezultātu, bet šobrīd saprotu, ka no mana darba ir atkarīgs ļoti daudzu komandas atlētu sniegums. Protams, gribas izdarīt vislabāko, bet tāda izmēra komandai brīžiem rokas ir par īsu vai laika dienā ir par maz. Šī sezona ir iezīmējusi daudz intersantu un nozīmīgu lietu. Katram braucējam esam uzbūvējuši pa jaunai kamanai, kā arī pāris slidu komplektu, kas ir pilnīgi jauni un līdz šim nebijuši. Kāds ar šo tehniku ir jau apradis, kāds vēl taustās, bet, lai izdarītu kaut kādus secinājumus, ir nepieciešams mazliet ilgāks laika periods. Ja mēs šāda apjoma jauninājumus būtu sākuši jau pirms pagājušās sezonas, tad šobrīd būtu lielāka skaidrība, bet tagad sezonas otrā pusē vēl nākas pārtaisīt to, kas iesākts. Tendences ir uzlabojušās, bet ir sportisti, kuriem nepieciešams ilgāks laiks, lai pierastu pie jaunām kamanām, kamēr citi iekāpj un uzreiz skaidri pasaka – kas patīk, kas nepatīk.

Kāpēc šīs pārmaiņas ar tehniku sākāt tik vēlu?

Šovasar Izglītības un zinātnes ministrija pirmo reizi mums piešķīra pilnīgi precīzi aprakstītu finansējumu, kas paredzēts tehnikas pilnveidošanai. Iepriekš bija finansējums komandai, no kura rēķinājām, cik varam atļauties kamanu būvei un eksperimentiem, lai pietiktu izbraukšanai uz sacensībām. Šovasar bija pirmā iespēja tā kārtīgi pieslēgties tieši darbam ar tehniku. Ceru, ka pēc šīs sezonas šāda atbalsta programma tiks iestrādāta kā pamats tehnisko sporta veidu attīstībai. Skaidrs, ka viss jaunais ir tāds lēciens nezināmajā. Normāls process būtu uztaisīt divas trīs jaunas kamanas, paskatīties tendences un uz to bāzes būvēt nākamās. Olimpiskajā sezonā gribējās visiem sportistiem iedot vienlīdz jūtamu atspēriena punktu un vienādas iespējas. Centāmies katram uzbūvēt jaunas kamanas, bet ir lietas, kuras ar pirmo šāvienu neizdevās trāpīt un sezonas gaitā nākas pārtaisīt.