airBaltic līdz otrdien paredzētajai tiesas sēdei bija iesniedzis lūgumu atļaut tam piedalīties lietā, ļaut samaksāt parādu BAS vietā, kā arī saistībā ar parādsaistību nokārtošanu izbeigt BAS maksātnespējas procesu.
Otrdien airBaltic pārstāvji Aivis Leimanis un Roberts Rimša no advokātu biroja Glimsted bija ieradušies uz sēdi un gan pirms tās sākuma gaitenī, gan tiesas sēdes pārtraukumā publiski izteica piedāvājumus BAS vietā samaksāt parādu, to piedāvājot gan Veriko advokātam Raivo Sjademem, gan par to informējot BAS advokātu Viktoru Tihonovu.
Sjademe vairākkārt sacīja, ka viņam nav pilnvaru runāt par šādiem jautājumiem, neiesaistoties plašā polemikā, kā arī uz airBaltic pārstāvju jautājumu, vai Veriko mērķis nav panākt BAS maksātnespēju, nevis saņemt parāda samaksu, atbildēja, ka viņa mērķis ir taisnīgas tiesas spriešana.
Otrdien tiesa pēc airBaltic lūguma lidsabiedrību pieaicināja ieinteresētās personas statusā BAS maksātnespējas lietā, pretēji Veriko advokāta Sjademes paustajam uzskatam, ka maksātnespējas procesa dalībnieki ir pieteikuma iesniedzējs un parādnieks.
Paskaidrojot savu lēmumu, tiesnese Olita Blūmfelde sacīja, ka maksātnespējas lietās nav atbildētāja un netiek īstenots sacīkstes princips, savukārt maksātnespējas likuma mērķis ir atjaunot parādnieka maksātspēju, tāpēc airBaltic pieaicināms BAS maksātnespējas lietā.
Savukārt Sjademe pauda pārliecību, ka tad, ja parāds līdz tiesas sēdei nav samaksāts, tad likums paredz tiesai turpināt maksātnespējas procesu, sakot, ka neviens nevar viņu piespiest par kaut ko vienoties un process ir jāturpina.
Savukārt tiesa šodien pasludināja pārtraukumu BAS maksātnespējas lietas izskatīšanā līdz pirmdienai, 30.janvārim, plkst. 14.
Jau ziņots, ka Sjademe iepriekš lūdza BAS maksātspēju vērtēt slēgtā procesā, jo lietā ir materiāli, kas vērtējami kā komercnoslēpums. Tiesa šo lūgumu noraidīja, sakot, ka lietas materiālos neatrod tam pierādījumus, proti, konkrētais līgums par brokeru pakalpojumiem neatbilst konfidencialitātes kritērijiem.
Parāda summu gan lietas dalībnieki nekonkretizēja.
Rīgas rajona tiesa BAS maksātnespējas lietu ierosināja 9.janvārī. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Levkānu.
Jau ziņots, ka pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% airBaltic akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām.
BAS īpašnieki ir Bertolts Fliks un Taurus Asset Management Fund Limited.
Pēc Firmas.lv datiem, 2007.gadā reģistrētās SIA Veriko 100% īpašnieks kopš pērnā augusta ir Luksemburgā reģistrētā Aerienne Services Group S.A.. Iepriekš uzņēmuma īpašnieku skaitā bijuši gan Aivars Sjademe, gan advokāts Raivo Sjademe.
Pērn jūlijā portāls Pietiek vēstīja, ka ievērojama airBaltic akciju daļa no BAS pārgājusi SIA Veriko īpašumā vai arī īpašnieku mainījusi daļa BAS kapitāldaļu.
R.Sjademe šādas ziņas portālam tolaik nevis noliedza, bet atteicās no komentāriem par iespējamo darījumu un tā iemesliem. "Es šo jautājumu nekomentēšu. Lūdzu, neapvainojieties, tas nav nekas pret jums personīgi vērsts, bet šīs darbības veicu kā privātpersona un neko nekomentēšu. Ja jūs man jautātu par advokātu kolēģijas darbu, par advokātu ētikas komisijas darbu, tad es esmu gatavs sniegt interviju. Tik tiešām ļoti interesanti, bet es šo jautājumu nekomentēšu," R.Sjademe paziņoja Pietiek.com.
Savukārt dienu vēlāk R.Sjademe speciālā paziņojumā informāciju par iespējamo darījumu jau kategoriski noliedza: "Informēju, ka Veriko nav iegādājies uzņēmuma airBaltic akcijas, kā arī nav iegādājies daļas uzņēmumā BAS. Nekādas pārrunas par šāda darījuma iespēju nav notikušas, un daļu iegādes piedāvājums Veriko nav saņemts."
Ziņas par iespējamo airBaltic akciju īpašnieka maiņu tolaik atteicās komentēt arī Snoras bankas īpašnieka Vladimira Antonova pārstāvis un Latvijas Krājbankas vadības padomnieks Antons Fiļimonovs. Viņš šīs ziņas ne noliedza, ne apstiprināja.
Jau ziņots, ka airBaltic konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft informācija.
2011.gada 11 mēnešos kopumā airBaltic pārvadājusi 3,15 miljonus pasažieru, kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā periodā.