"Nākamgad būs mūsu septītā prezidentūra, un tās laikā Dānija nenāks klajā ar paziņojumiem par atbalstu tai vai citai valstij. Taču mēs esam gatavi ieklausīties visos: Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita oktobrī ieradās vizītē Latvijā, un ārlietu ministrs Villijs Sevndals šeit varētu ierasties janvāra sākumā. Mēs ņemam vērā daudzu valstu viedokļus, tos uzklausot un cenšoties saprast valstu vēlmes," skaidroja vēstnieks.
Dānija strādās kopā arī ar Eiropas Komisiju un atbildīgajiem darbiniekiem, tomēr "diemžēl nevar teikt, ka atbalstīsim visus Latvijas priekšlikumus, taču mēs tos saprotam", norādīja Karlsens. Viņš uzsvēra, ka viņa valsts pamatdoma ir samazināt budžetu, īpaši administratīvos izdevumus, kuri gan neesot lieli. Runa ir par ES budžeta samazināšanu par 100 miljardiem eiro (70,3 miljardiem latu), lai tas veidotu 1% no ES iekšzemes kopprodukta. "Šeit mūsu viedokļi ar jums nedaudz atšķiras, bet tādas ir mūsu pozīcijas sarunu sākuma stadijā," piebilda vēstnieks.
Viņš atgādināja, ka diemžēl daudzas ES valstis pašlaik samazina savu budžetu, arī Dānija samazina budžetu, piemēram, Ārlietu ministrijai un vēstniecībām.
"Būtu mazliet dīvaini, ja visi griež nost, bet valstu savienības administratīvais aparāts un pārējie izdevumi pieaugtu. Vēlamies budžeta veidošanas procesā izdarīt spiedienu, norādot, ka ir ierobežoti līdzekļi un ka līdzekļu izlietojumam ir jānosaka prioritātes. Mūsu valsts lielus līdzekļus iegulda attīstības palīdzībā, tostarp Lībijai, tāpēc ES budžeta samazināšanas mērķis nav mazināt atbalstu valstīm ārpus Eiropas," atbildot uz jautājumu, vai ES var atļauties samazinājumu, ja tai ir jāatbalsta arī citas pasaules valstis, piemēram, Āfrikā, sacīja Karlsens.
Kā ziņots, Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm - pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšanai, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšanai Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.
EK ar savu priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā šā gada 29.jūnijā. Sarunas par priekšlikumu turpināsies visu nākamo gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā.