Ekonomists: Nākamais gads būs liesāks

Gan globāli, gan Latvijas kontekstā šobrīd saredzami daudz faktoru, kas liek situāciju vērtēt arvien piesardzīgāk, tajā pašā laikā arī nedramatizējot. Eirooas Savienības (ES) fondu ieplūde saglabāsies, kas kalpos kā nodrošinājums pret straujāku palēnināšanos. Patēriņš turpinās augt un dzīs ekonomiku uz priekšu. Primārā un augoša negatīvā ietekme sagaidāma no ārējās vides, kas liks šķēršļus apstrādes rūpniecībai un eksportam. Ieilgstot tam ir risks inficēt mājsaimniecību un uzņēmēju noskaņojumu un attiecīgi to tēriņu kāpumu.

Kas mums šobrīd ir groziņā un kāpēc prognozes kļuvušas skābākas? Par iemeslu ir milzīgais ārējo negatīvo risku klāsts, kuru ietekmei ir potenciāls pieņemties spēkā. Apsteidzošais ekonomikas izaugsmes rādītājs, kas sniedz ieskatu tuvāko deviņu mēnešu perspektīvā un iepriekš ir bijis labs signalizētājs par pagriezieniem ekonomikā, šobrīd liecina vien par lejupslīdes palēnināšanos. Citiem vārdiem, pagrieziena punkts jeb atgūšanās deviņu mēnešu periodā ir ārpus radara.

Tikmēr augusta PMI indekss norāda uz tālāku attīstīto valstu palēnināšanos. Pozitīvais aspekts ir, ka pakalpojumu sektors pasaulē kopumā, gan eirozonā joprojām ir spēcīgs. Tas veido lielāko daļu ekonomikas un arī noteiks tālāko izaugsmes attīstības tempu.

Būtiskākais jautājums ir – cik ilgi pakalpojumu sektors spēs pretoties negatīvajām tendencēm rūpniecībā un eksportā.

Pēdējos 25 gados apstrādes rūpniecības problēmas ir atstājušas ietekmi pakalpojumu sektoru. Taču ietekme ir bijusi atšķirīga mēroga, ne vienmēr kritiska. Drīzāk tā bijusi atkarīga no plašākiem nosacījumiem ekonomikā. Globālās tirdzniecības apjomi otrajā ceturksnī samazinājās, turklāt indikācijas ir, ka nospiesta aktivitāte būs noturīga. To apstiprina arī eksporta pasūtījumu zemais līmenis. Arī investīcijas visā pasaulē kļūs piesardzīgākas un to aktivitāte ir kritusies jau kopš pērnā gada.

Politiskā nenoteiktība pati par sevi reti ir izraisījusi lejupslīdi. Tomēr, šie nenoteiktības radītie izaicinājumi kļūst arvien tiešāki. Tirdzniecības karu potenciāls nav sevi izsmēlis, bet drīzāk ieiet spirālē. ASV turpinās konfliktēt ar Ķīnu. Kaut tarifu tiešā ietekme ir salīdzinoši neliela, netiešā ietekme izplešas.

ASV vēlas panākt izmaiņas ne tik daudz tirdzniecībā, cik izmaiņas Ķīnas rūpnieciskajā politikā un ierobežot tās ambīcijas. Kaut Ķīna šobrīd izvēlas atklāti nekonfliktēt, tā nepiekāpsies, bet veiks tiešus un netiešus pretsoļus. Turklāt parādās jauns konfliktu avots - valūtu kari, ko draud aktivizēt ASV kā pretsoli juaņas vērtības kritumam. Spiediens padarīt lētāku dolāru var nākt kā jauns atsitiens Eiropas, tai skaitā, Latvijas eksportētājiem. Tāpat augsta varbūtība ir, ka ASV nespēs panākt tirdzniecības noregulējumu ar Eiropu, kā dēļ uz gada beigām parādīsies jaunas lūzuma līnijas tirdzniecības attiecībās ar ES.

Šim kokteilim klāt nāk nu jau gandrīz droša Lielbritānijas izgāšanās no ES, kas sacels jaunus turbulences viļņus pasaulē, īpaši Eiropā. Lai arī eirozona trešajā ceturksnī turpinās augt, Vācijas ekonomika jau ir recesijas gaidās, par spīti tam, ka iekšzemes aktivitāte joprojām uztur možu garu. Brexit sitīs par ES eksportu, īpaši pa Vācijas. Nervozākais būs pirmais pusgads, kamēr valdīs neskaidrība un būs augsts stresa līmenis. Negatīvākajā scenārijā aktualizēsies arī Itālijas parādu problēma.

Nebūs, protams, tā, ka visi sēdēs, klēpī rokas salikuši. Pretojoties negatīvajām tendencēm, pasaules CB atkal uzgriezīs apgriezienus naudas drukājamām mašīnām un tiks audzēti budžeta tēriņi, kā arī veikti citi stimulējoši pasākumi.

Piemēram, Ķīna jau uzsāk auto iegādes vecināšanas pasākumus, kam vajadzētu ļaut Eiropas autobūvētājiem nedaudz atgūties. Tādēļ vērtējums ir kļuvis piezemētāks, bet ne pārlieku pesimistisks. Joprojām gan eirozonā un Latvijā tiek sagaidīta lēnāka, bet izaugsmes turpināšanās. Krīzes iespējamība, ko definētu plašāk par IKP izaugsmes kritumu 2 ceturkšņus pēc kārtas un, kas iekļautu arī ienākumu kritumu, bezdarba pieaugumu u.c. negatīvas tendences, joprojām ir ļoti minimāla. Šis gads paies relatīvi mierīgi, taču nākamā gada pirmā puse solās būt pietiekami saspringta. Šogad izaugsmes temps tiek prognozēts 2,4% apmērā, bet nākamgad tas noslīdēs līdz 2%.