Tomēr pastāv bažas par to, cik stingri apvienošanās gadījumā nosacījumus patiešām ievēros. «Konkurences padomei nav tādu auditoru, monitoringa resursu, lai to visu uzraudzītu,» uzskata Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots. MTG līdz lēmuma pieņemšanai, kas var ilgt vairākas nedēļas, no komentāriem izvairās.
Dienas aptaujātie kabeļoperatori, kas iepriekš par iespējamo apvienošanos izteikušies kritiski, šobrīd KP izvirzītos nosacījumus vērtē atzinīgi. «Saistošie noteikumi ietver sevī būtiskākos tirgus un ietekmētās jomas - gan reklāmas pakalpojumu tirgu, gan maksas un bezmaksas programmu izplatīšanas tirgus, gan arī jautājumus par mediju daudzveidības nodrošināšanu,» norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, kurš nesen brīdināja par bīstama monopola izveidi apvienošanās gadījumā. Arī kabeļoperatora Izzi valdes locekle Sadra Kraujiņa uzskata, ka KP, nosakot ierobežojumus, ir rūpīgi izvērtējusi tirgus situāciju un iespējamos riskus. «Piemēram, KP cenšas nepieļaut, ka apvienošanās radītu kaitējumu kabeļoperatoriem, nosakot, ka apvienošanās dalībniekiem jānodrošina iespēja iegādāties to programmas atsaistīti. Proti, bez pienākuma, pērkot vienu programmu, komplektā pirkt arī citas,» viņa uzsver. Bez atzinīgiem vārdiem par KP darbu aptaujātie kabeļoperatori pauž arī zināmas šaubas par nosacījumu ievērošanu. «Lēmums ir visaptverošs, atliek cerēt, ka uzstādītie nosacījumi tiks ievēroti,» piebilst Baltcom valdes priekšsēdis Pēteris Šmidre.
Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) ir apmierināta, ka KP izvirzījusi nosacījumus, kas ierobežos darījumus reklāmas jomā. Tomēr vienlaikus visi asociācijas rosinātie noteikumi neesot ņemti vērā. «KP ir noteikusi, ka pēc 2012. gada reklāmas raidlaika cenas kanālos TV3, TV6 un 3+ drīkst palielināt ne vairāk kā par gada inflācijas koeficientu. Inflācijas robežas kritērijs - gada inflācijas koeficients - ir izvēlēts neveiksmīgi. Šāds cenas palielinājuma ierobežojums var būt bremzējošs faktors TV attīstībai, jo, piemēram, 2000.-2008. gadā TV inflācija apsteidza ekonomikas gada inflāciju,» norāda LRA valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce.
«Vēl ir jāgaida paša teorētiskā pircēja atbilde, vai viņš šos noteikumus pieņems. Labi, ka vismaz ir tādi nosacījumi, jo man jau liekas, ka apvienošanos nevajadzēja atļaut. Bet tas ir mans, Edgara Kota, personīgais viedoklis,» pauž LTV ģenerāldirektors. Viņaprāt, arī ar izvirzītajiem apvienošanās nosacījumiem pastāv «milzīgi riski», jo viena īpašnieka rokās koncentrēsies liels resurs.
«Neiztirzājot iespējas par citiem potenciāliem telekanāla investoriem, pašu faktu, ka Latvijā joprojām turpinās pastāvēt divi labi televīzijas kanāli, vērtēju kā pozitīvu. Nosacījumi ir skarbi, taču tajā pašā laikā uz tiem skatos ar zināmu skepsi, jo nespēju iedomāties, kā tos būtu iespējams kontrolēt, un visdrīzāk MTG darbosies, biznesa interešu vadīti,» Dienai saka portāla Delfi direktors Arnis Ozols. Iespējamā apvienošanās atstās ietekmi uz citiem medijiem, arī internetu, jo visu starpā notiek cīņa par vienu reklāmas budžetu. Tomēr, cik spēcīga ietekme tā būs, pagaidām esot grūti prognozēt.
Portāla TVNet direktors Ivars Bauls uzskata, ka, neskatoties uz izvirzītajiem nosacījumiem, monopols tomēr sāks veidoties: «Apvienojot divus lielus kanālus, pret visiem pārējiem tomēr izveidojas milzis. Pārdošana ir pārdošana, un šeit no tā nevarēs izvairīties.» Viņaprāt, visticamāk, apvienošanās var ietekmēt tieši radio reklāmas apjomus, jo autortiesību turētāji šobrīd tam īpaši sākuši pievērst uzmanību, pieprasot iegādāties licences tā publiskai atskaņošanai. Tiesa, tas varētu mainīties, jo Nacionālā apvienība iesniegusi grozījumus, kas rosina atcelt radio klausīšanās nodevu.
«Es nedomāju, ka tas ietekmēs konkrēti Radio 101, bet skaidrs, ka viņu muskuļi un ietekmes sviras medijos kļūs lielākas,» I. Baula prognozi komentē Radio 101 valdes priekšsēdētājs Edgars Mencis.