Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem līdz februāra beigām sasniedza 41.4 miljonus latu jeb par 39% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri ir auguši gan tīrie komisijas naudas ienākumi – par 40.8%, gan tīrie procentu ienākumi – par 12.6% (lai arī joprojām sarūkot kredītportfelim, banku sektora gūtie procentu ienākumi turpināja mazināties, tomēr krītoties par piesaistītajiem līdzekļiem maksātajām procentu likmēm, mazinājās kopējie banku sektora procentu izdevumi).
Banku sektora likviditātes rādītājs kopš janvāra beigām neizmainījās un februāra beigās joprojām bija 62.3%.
Mēneša laikā banku piesaistīto noguldījumu atlikums pieaudzis par 1.6% jeb 177.2 milj. latu, tajā skaitā rezidentu noguldījumu atlikums palielinājās par 1.2% jeb 67.1 milj. latu (galvenokārt pieaugot finanšu institūciju un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem), bet nerezidentu noguldījumu atlikums pieauga par 2.1% jeb 110.1 milj. latu.
Februārī banku sektora kopējais kredītportfelis saruka par 0.9% jeb 112.2 miljoniem latu, ko galvenokārt ietekmēja tas, ka banku sektorā no jauna izsniegto kredītu apmēri joprojām ir mazāki par klientu atmaksāto un banku norakstīto kredītu apmēriem. Rezidentu korporatīvajiem klientiem izsniegto kredītu atlikums saruka par 0.5%, rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums - par 0.7%, savukārt nerezidentu kredītportfelis mēneša laikā saruka par 2.6%.
Banku sektorā februārī no jauna izsniegti kredīti 151.6 miljonu latu apmērā, tajā skaitā 86.6 miljoni latu – Latvijas nefinanšu uzņēmumu attīstībai, 4 miljoni latu – Latvijas finanšu uzņēmumiem, 12.3 miljoni latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 48.5 miljoni latu – nerezidentiem.
Visaktīvāk bankas kreditējušas transporta un uzglabāšanas nozari - gandrīz viena ceturtā daļa no februārī no jauna izsniegtajiem kredītiem uzņēmumiem izsniegti šai nozarei, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī enerģijas nozari, savukārt mājsaimniecību segmentā aptuveni divas trešdaļas no jaunizsniegtajiem kredītiem februārī veido kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam.
Gan ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu, gan kopējais kavēto kredītu apmērs mēneša laikā būtiski nemainījās. Februāra beigās ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī sasniedza 17.4%, savukārt kopējais kavēto kredītu īpatsvars - 26.3%. Mēneša laikā ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmērs pieauga korporatīvajiem klientiem (rezidentiem) izsniegtajos kredītos (lielākie pieaugumi bija vērojami operācijās ar nekustamo īpašumu un apstrādes rūpniecībā), kā rezultātā ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars rezidentu korporatīvo klientu kredītportfelī pieauga līdz 15.8%, atgriežoties 2011. gada novembra līmenī, savukārt mājsaimniecību segmentā ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmērs saruka un ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars februāra beigās sasniedza 19.3%.
Arī banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums mēneša laikā būtiski nemainījās (saruka par 0.2%) un februāra beigās sasniedza 1.53 miljardus latu jeb 11.7% no banku kopējā kredītportfeļa. (janvāra beigās – 11.6%).