"Banka izpilda visas Latvijā noteiktās prasības individuālajiem darbības rādītājiem un normatīvus, kā arī nodrošina nepieciešamo informācijas apmaiņu gan ar Latvijas uzraugu FKTK, gan ar Eiropas Centrālo banku, kuras tiešajā uzraudzībā tā atrodas kā Latvijas lielākā banka. Esam regulārā saziņā un tāpēc informēti, ka banka Latvijā strādā ikdienas režīmā un sniedz visus pakalpojumus saviem klientiem," teica Upleja.
Viņa arī norādīja, ka lielos un profesionāli organizētos komercuzņēmumos dažu amatpersonu nomaiņa parasti neietekmē ikdienas darbu un klientu apkalpošanu, vēl mazāk to meitasuzņēmumu darbību citās valstīs, kā tas ir šajā gadījumā ar Swedbank Latvijā.
Tāpat Upleja minēja, ka finansiālā ziņā Latvijas banku sistēma pēdējos gados ir un paliek stabila.
"Jā, ir bijuši notikumi, kas ietekmējuši mūsu finanšu iestāžu reputāciju, taču nav nekāda pamata runāt par Latvijas banku sektora finansiālās stabilitātes mazināšanos. Latvijas banku kapitāla pietiekamības rādītāji ir augsti, lielākoties krietni pāri normai, likviditāte, ņemot vērā Eiropas Savienības vienotās prasības šim rādītājam, mūsu bankām, ir ļoti augsta, teju trīskāršā apmērā. Tā ir bijis visu 2018.gadu, tagad, redzot aktuālos datus, joprojām varam sacīt, situācija nav mainījusies - mūsu bankas ir finansiāli stabilas," uzsvēra Upleja.
Jau ziņots, ka Swedbank grupas padome ceturtdien, 28. martā, atbrīvoja no amata Swedbank prezidenti Birgiti Bonnesenu, savukārt par grupas pagaidu vadītāju padome iecēla Swedbank grupas finanšu pārvaldes vadītāju Andersu Karlsonu.
Karlsons žurnālistiem sacīja, ka Swedbank neplāno samazināt darbību Baltijas valstīs, jo "šīs trīs valstis ir daļa no mūsu definētajiem četriem pamattirgiem", vēstīja ziņu aģentūra DPA. Swedbank par saviem pamattirgiem uzskata Zviedriju, Igauniju, Latviju un Lietuvu.
Kopš februāra Swedbank tikusi pievērsta uzmanība saistībā ar mediju ziņoto, ka caur to plūdušas lielas summas, kam varētu būt saistība ar naudas atmazgāšanu. Zviedrijas sabiedriskās televīzija SVT vēstīja par aizdomām, ka starp Dānijas bankas Danske Bank un Swedbank Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015. gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
Savukārt trešdien, 27. martā, Swedbank galvenajā mītnē Stokholmā notika kratīšana saistībā ar Zviedrijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldes veikto izmeklēšanu, kuras nolūks ir noskaidrot, vai Zviedrijas Swedbank 15 lielākie akcionāri nelikumīgi saņēmuši informāciju par Swedbank iespējamo saistību ar Danske Bank naudas atmazgāšanas skandālu, pirms par to ziņoja Zviedrijas sabiedriskā televīzija.
Ja smīns
Jābūts Stulbiņš