Uz jautājumu, kuras valdības laikā uzņēmums juties viskomfortablāk, Dzintara vadītājs sacīja, ka vissaprotošākais bija Valdis Birkavs. "Viņš bija tāds piezemēts, ar viņu varēja parunāt. Protams, viskompetentākais ekonomikas lietās bija Andris Šķēle, bet tur bija citas noteiktas problēmas. Bet vispār... tik bieži mainās valdības," skaidroja I.Gerčikovs.
"Vislielākā Latvijas problēma ir tā, ka mums nav pietiekami profesionālu un kompetentu ekonomistu. Nevienu negribu apvainot, bet tādas mērķtiecīgas ekonomistu skolas Latvijā vispār nav. Piemēram, tāda skola pastāvēja Igaunijā," Dienai sacīja uzņēmējs.
Viņš arī skaidroja, ka "mūsu politiskā vēlēšanu sistēma ir novedusi pie tā, ka tā nefunkcionē". "Mums ir partiju sistēma, kas nestrādā, tāpēc ka pēc partiju sarakstiem ienāk velns sazin kas. Viss bija atkarīgs no tā, kam attiecīgajā momentā bija vairāk enerģētikas un naudas, tad tā partija uzvarēja, bet tas nenozīmēja, ka tie bija labākie cilvēki. Un diemžēl valdībā visu laiku ir neprofesionāli cilvēki. Savā ziņā Latvija turpināja Padomju Savienības sliktākās tradīcijas. Ja atceraties, Brežņeva laikos bija tāds jēdziens "sarkanie direktori", kad visos amatos lika tikai partijas funkcionārus. Un kaut kas līdzīgs ir pie mums, ja esi partijas funkcionārs, nav svarīgi, vai esi mediķis vai zirgu slakteris, bet tevi var ielikt par ekonomikas ministru. Tev var nebūt nekāda sakara ar iekšlietām, bet tu vari kļūt par iekšlietu ministru," skaidroja uzņēmējs. Viņš atzina, ka ir profesionālas valdības piekritējs.
"Es uzskatu, ka tieši šobrīd kā nekad agrāk Latvijā tāda profesionālā valdība jāveido. Jo mēs stāvam pie ļoti nopietnas līnijas. Vai nu mēs būsim tādi "vāji plūstošie", kā šodien, vai mēs beidzot izrausimies normālai dzīvei. Brīnumi paši par sevi nenotiek," sacīja I.Gerčikovs.
Minot Ministru prezidenta Valda Dombrovska vājās un stiprās puses, uzņēmējs kā viņa nopelnus norādīja to, ka viņš šajā nemierīgajā laikā nodemonstrēja neatlaidību, zināmu mieru un spēja kaut ko izdarīt izdevumu samazināšanai. "Diemžēl izdarīja viņš visu to pa pusei. Viņa vājums ir tas, ka viņš tā arī negāja līdz galam. Ko nozīmē - līdz galam? Pirmkārt, es operēšu ar skaitļiem. 2006. gadā valsts pārvaldē bija 160 000 cilvēku. Vairāk nekā pirms gada to bija 205 tūkstoši. Nu tagad samazināja līdz 183 tūkstošiem. Bet nekad nav bijis tik daudz piesaistīto aģentūru, kas barojas no budžeta, kā pēdējos gados. Ir jāsamazina šo aģentūru skaits… vēl jāmazina aparāts. Kad jūs apkoposiet visu, ko jums saku, - tā cena ir 300 miljoni latu. Ko nedara Dombrovskis? Viņš spītīgi nodarbojas ar statistiku, dokumentu rakstīšanu… un nekādas perspektīvas. Nekāda attīstības plāna. Nevienam premjeram nebija. Bet šodien bez tā nevar," norādīja Dzintars vadītājs.
Runājot par attīstības plānu, I.Gerčikovs skaidroja, ka, lai uzlabotos situācija, valstij jāizstrādā importu aizvietojošo preču saraksts un jāsamazina imports, un pašiem jāražo produkcija pašu patēriņam.
Uzņēmējs, runājot par ražošanu valsts vajadzībām, atzina, ka nepieciešami investori, tomēr tie neieguldīs Latvijā, jo šeit ir lieli darabspēka nodokļi. "Tie ir augstāki nekā, piemēram, Vācijā. Mums slodze uz darbaspēku 59%, sociālais un ienākuma nodoklis. Bet Rietumos daudzās valstīs zemāk par 42%. Vēl mēs papildinām savu budžetu, sadārdzinot gāzi. Mēs pērkam no Krievijas gāzi, uzskrūvējam tās cenu ar akcīzi," sacīja I.Gerčikovs.
Dzintara vadītājs arī atzīmēja, ka "nelaime ir tā", ka uzņēmējs un valsts nav vienots ekonomisks organisms. "Ļoti jau skaisti uz papīra skan: Eiropas fondi, ieguldīti miljoni, bet es kā vienkāršs pilsonis gribu pajautāt - sakiet, ja šurp ir atnākuši 5,6 miljardi. Nu pieņemsim - daļa aizgājusi uz nepelnošo sfēru: ceļiem, infrastruktūru. Bet daļa taču ir aizgājusi biznesam - tātad jābūt pieaugumam, uz katru ieguldīto eiro vismaz viens eiro klāt. Citādi nav jēgas. Tad varbūt papētīsim, kas un kādas naudas saņēmis, ko nopelnījis. Kas tie par starpniekiem, kas it kā palīdz dabūt fondu naudas un pēc tam paņem līdz 50%. Kāpēc tas viss tik necaurredzami un tumši notiek," informēja vadītājs.
"Mums jāpanāk pilnīga caurredzamība un kompetenti jāizanalizē, ko tad mūsu ekonomikai devuši un kur palikuši tie Eiropas fondi. Tam varētu radīt pat zināmu neatkarīgu biznesmeņu un ekonomikas ekspertu grupu. Tādu sabiedrisku ekonomisku padomi no autoritatīviem cilvēkiem valstī. Un tikai pēc tam vajadzētu cīnīties par jauniem miljardiem no Eiropas. Citādi dažkārt liekas, ka tas viss aiziet kā smiltīs," Dienai norādīja uzņēmējs.
Visu interviju ar Iļju Gerčikovu lasiet pirmdienas Dienā!