"Latvijas Banka veikusi darbības, lai nodrošinātu ABLV Bank ar finanšu līdzekļiem monetārās politikas ietvaros un nodrošinātu likviditātes palīdzību. Tās ir darbības, kas tiek nodrošinātas šādās situācijās. No savas puses varam apliecināt, ka [ABLV Bank] ir pilns atbalsts to tiesisko un finansiālo instrumentu ietvaros," sacīja Kušners.
Vaicāts, par cik lielu summu iegādāti ABLV Bank vērtspapīri, Latvijas Bankas valdes loceklis atteicās to atklāt, kā iemeslu minot - jautājums skar finanšu stabilitāti.
Savukārt ABLV Bank portālu Diena.lv informēja, ka, saskaņā ar pēdējiem publiskiem pārskatiem, "bankas rīcībā bija pieejami vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apjomā, kas ir pilnīgi pietiekami likviditātes nodrošināšanai arī šajā nestandarta situācijā, kas radusies pēc ASV Finanšu ministrijas paziņojuma".
"Vērtspapīru darījumi no Latvijas Bankas puses tiek organizēti, lai banka nodrošinātos ar papildu līdzekļiem, tādejādi vēl vairāk stiprinot bankas likviditāti un naudas līdzekļu rezerves. Tā ir viena no standarta procedūrām, kas var tikt piemērota šādās situācijās," paziņojumā norādīja ABLV Bank.
Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas esot palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt ABLV Bank pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Tāpat ABLV Bank preses konferencē uzsvēra, ka banka un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām.
Parex2
Neslāvs
HM...