Kā liecina pētījuma rezultāti – lielākā daļa jeb 87% aptaujāto netic, ka eiro ieviešana pasargās Latviju no jaunas ekonomiskās krīzes, un pretējās domās ir tikai 13% respondentu. Kā būtisku iemeslu, lai latu saglabātu kā nacionālo valūtu arī turpmāk, iedzīvotāji atzīst lata devalvāciju ekonomiskās krīzes situācijās, uz ko norādīja 47% iedzīvotāju, taču 53% aptaujāto lata devalvāciju nesaskata kā pietiekoši svarīgu argumentu tā saglabāšanai.
Pētījums atklāj, ka 57% respondentu netic, ka eiro ieviešana piesaistīs Latvijai papildus ārvalstu investīcijas, taču 43% šai hipotēzei tic. Interesanti, ka 28% aptaujāto piekrīt uzskatam, ka, balsojot par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), iedzīvotāji automātiski nobalsojuši arī par eiro ieviešanu, savukārt, 72% šāds apgalvojums nav pieņemams.
Iedzīvotāji aptaujas laikā parāda, ka ir pietiekoši labi informēti par saistībām, ko Latvija uzņemtos, pievienojoties eiro zonai, – tā, piemēram, 70% respondentu ir lietas kursā, ka, pievienojoties eiro zonai, Latvijai būtu jāuzņemas glābšanas izmaksas par grūtībās nonākušajām dalībvalstīm, un tikai 30% šo faktu dzirdēja pirmo reizi.
Aptaujas dati parāda, ka 79% respondentu dotu priekšroku lata saglabāšanai, piesaistot to zeltam, nevis nacionālās valūtas nomaiņai pret eiro. Turklāt, 39% aptaujāto būtu gatavi piedalīties Latvijas zelta fonda veidošanā, līdzīgi kā 1920. gadā, kad tika dibināts Zelta fonds, kurā valdība aicināja pilsoņus ziedot vērtslietas, kas kalpotu kā nodrošinājums un rezerves jaunajai valsts valūtai, turpretī 61% šādu ieceri neatbalstītu.
„No vienas puses, pētījuma dati nepārsteidz, jo iedzīvotāju neuzticība eiro ieviešanai jau pastāv ilgāku laiku, taču, no otras puses, aptauja atklāj iedzīvotāju lielo uzticību latam kā nacionālajai valūtai, pieļaujot gan tās devalvācijas iespēju provizoriskās recesijas laikā, gan piesaisti zelta standartam. Analizējot kā šo, tā arī citu jau publiskoto pētījumu datus par iedzīvotāju attieksmi pret nacionālās valūtas maiņu, ir grūti saprotams, kāpēc tautas priekšstāvji atsakās diskutēt par citiem valsts monetārās politikas attīstības scenārijiem, un de facto pieņem, ka līdz ar iedzīvotāju balsojumu par Latvijas pievienošanos ES, iedzīvotāji automātiski nobalsojuši arī par eiro ieviešanu, kam gan nepiekrīt 72% iedzīvotāju. Pārsteigums bija augstā iedzīvotāju uzticība latam, kuru varētu skaidrot gan ar emocionāli patriotiskiem motīviem, gan bažām par notiekošo pasaules ekonomikā”, saka Pēteris Avotiņš, AS Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs.
Tikai 16% aptaujāto tic, ka banku krīzes gadījumā valdība spēs garantēt noguldījumu izmaksas ieguldītājiem. Nospiedošais vairākums (84%) šādam pozitīvam iznākumam netic. Acīmredzot šo ticību iedragājušas atkārtotās banku krīzes, kas piespiež iedzīvotājus izlemt kā rīkoties ar saviem uzkrājumiem un meklēt alternatīvas ieguldījumu veikšanas iespējas.
„Jāatceras gan, ka uzticība nacionālajai valūtai var vienā mirklī mainīties – jau esam piedzīvojuši vairākus baumu viļņus, kuru rezultātā iedzīvotāji steidz mainīt latus uz citu valūtu. Taču tas iespējams tādēļ, ka Latvijas lats, tāpat kā praktiski jebkura šodienas pasaules valūta, nav piesaistīts zelta standartam un, līdz ar to, pakļauta dažādām tirgus spekulantu un valdības manipulācijām. Pārsteidzoši liels atbalsts – ap 80%, ir lata piesaistei zeltam. Personiski mani iepriecināja fakts, ka vairāk kā trešdaļa aptaujāto ir pietiekami patriotiski noskaņoti un gatavi ziedot savas vērtslietas Latvijas zelta rezervju fonda izveidošanai. Ņemot vērā valdošo nihilismu un negatīvo attieksmi pret Latvijas tēlu, tas, manuprāt, ir ļoti augsts rādītājs”, piebilst P.Avotiņš.