Tur aptuveni piecdesmit baltiešu lauksaimnieku pārstāvju ceturtdien tika iedzīti, turklāt ar pamatīgām dzeloņstieplēm un policistu kolonnām nosprostojot ielu, kas likumsakarīgi daudzajos garāmgājējos radīja tikai sašutumu par negaidīto nepieciešamību mainīt maršrutu. Tomēr Baltijas zemnieki, spītējot +35 grādiem un kodīgajai saulei, aptuveni četras stundas centās pievērst garāmgājēju uzmanību ar skaļiem saukļiem, taurēšanu un citām trokšņainām izdarībām.
Baltiešus uzmundrināt ieradās arī premjerministrs Valdis Dombrovskis, pat par spīti tam, ka jau kavēja Eiropadomes sākumu, kā arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Eiropā ir arī citi bēdu brāļi, kurus neapmierina kopējās lauksaimniecības politikas reforma, taču viņi pagaidām ir krietni klusāki - laika panākt gribēto gan vēl ir samērā daudz, sarunas turpināsies līdz gada beigām.
Viena maza uzvara prasībā pēc taisnīgākiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem ir gūta - Eiropas Parlamenta ziņotājs nosaucis Baltijai pienākošo tiešmaksājumu apjomu 65% apmērā no ES vidējā, kas, salīdzinot ar Eiropas Komisijas (EK) līdzšinējo piedāvājumu, ir maksājumu pieaugums par 33 eiro uz hektāru. Tomēr mūsējie prasa vairāk un negrasās atkāpties - joprojām spēkā ir vēlme panākt, ka maksājumiem tiek uzlikti griesti 120% apmērā no vidējā tiešmaksājumu apjoma ES, arī pati zemākā robeža nevar būt mazāk par 80%.
Lai realizētu šādu piedāvājumu, kopumā būtu nepieciešami tikai papildu 847 miljoni eiro uz septiņiem gadiem, taču summa nav noteicošais - tas nozīmētu lauksaimniecības budžeta apcirpšanu vecajās dalībvalstīs, ko neviens politiķis saviem vēlētājiem nav gatavs piedāvāt. Kuluāros tiek spriests - visticamāk, šo prasību realizēt neizdosies, taču Baltijai varētu tikt piemērots īpašs politisks risinājums.
Tomēr jau pat it kā nelielā uzvara nav palikusi bez konsekvencēm - izrādās, zemes īpašnieki Latvijā gana cītīgi seko Eiropā notiekošajam, un lauksaimniecības zemes cenas kāpušas jau pēc EP paziņojuma par iespējami lielākiem tiešmaksājumiem. Paši zemnieki to nenoliedz, taču norāda, ka nepieciešams atrast mehānismu, kas kontrolētu - atbalstu saņem tikai tie, kas nodarbojas ar pārtikas ražošanu. Romets Sormuss, Igaunijas lauksaimniecības un komercijas kameras izpilddirektors, saka, ka, domājot ilgtermiņā, noteikti nepieciešams gudrāks atbalsts, taču pagaidām būtiskākais ir izlīdzināt nevienlīdzīgo situāciju.
Briselē piketā sastaptais Mārtiņš Trons no Zemnieku saeimas uzsver - bažas, ka sāksies spekulācija ar zemes īpašumiem, protams, pastāv, taču jāstrādā pie tā, lai maksājumus saņemtu reālais apsaimniekotājs. «Ja zemnieks saņem maksājumu par nekā nedarīšanu, viņam varētu uzlikt nekustamā īpašuma nodokli 30% apmērā, tajā pašā laikā nekustamā īpašuma likumā ierakstīt, ka lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem, tiek piemērots nodoklis 90% apmērā,» spriež M. Trons. Tomēr kopumā zemnieki Briselei netic un pārmet, ka tiešmaksājumu aprēķinam izmantoti šodienas īstenībai neatbilstoši references dati.
Baltieši gan nav vienīgie, kurus neapmierina kopējās lauksaimniecības politikas reforma. Vācieši ir pret tiešmaksājumu griestiem 300 tūkstošu eiro apmērā lielajām saimniecībām. Īri cenšas panākt, lai viņiem paildzinātu pārejas periodu uz jauno atbalsta sistēmu. Itālijai un Francijai arī nepieciešams šāds pārejas periods, jo valstu iekšienē tiešmaksājumu atšķirības ir ļoti lielas starp reģioniem. Vācija iebilst pret piena kvotu atcelšanu, jo baidās, ka poļi viņus pārplūdinās ar lētāku pienu. Sarakstu var turpināt vēl un vēl.