Apmierinātas tika arī visas cietušo pieteiktās materiālā kaitējuma kompensācijas, tātad Gailītim būs jāatmaksā lauksaimniekiem izkrāptā nauda.
Apsūdzētais jau gadu atrodas apcietinājumā, un saskaņā ar šodien pasludināto spriedumu šis gads viņam tiks ieskaitīts cietumsoda termiņā.
Tomēr Jūrmalas pilsētas tiesas spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā, procesa dalībnieki to varēs pārsūdzēt. Apelācijas sūdzības varēs iesniegt desmit dienu laikā no 10. augusta, kad būs pieejams pilns pasludinātā sprieduma teksts.
Kā ziņots, tieši piecu gadu cietumsodu Gailītim bija lūdzis piespriest prokurors, turpretim aizstāve vakar lūdza tiesu apsūdzētajam noteikt naudas sodu, jo, atrodoties brīvībā, viņš varētu strādāt un atmaksāt cietušajiem lauksaimniekiem izkrāptos līdzekļus.
Tiesa šo lietu izskatīja vienā dienā - vakar, bet šodien tika pasludināts spriedums. Apsūdzētais savu vainu atzina, un procesa dalībnieki bija vienisprātis, ka pierādījumu pārbaude līdz ar to nav nepieciešama.
Kā ziņots, izskatīšanai tiesā minētā lieta tika nodota šā gada 26.janvārī. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūrai LETA toreiz pastāstīja, ka sākotnēji vīrietis tika turēts aizdomās par 24 lauksaimnieku apkrāpšanu, taču izmeklēšanas laikā apsūdzības epizožu skaits nedaudz pieauga.
Apsūdzība Gailītim celta pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas - par krāpšanu lielā apmērā. Minētais likuma pants vainīgo personu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 13 gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Krimināllietu sākotnēji izmeklēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija. Kopumā zemniekiem esot radīti vairāk nekā 36 000 latu zaudējumi.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā Kriminālpolicijas darbinieki noskaidroja, ka vīrietis "uzdarbojies" laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada jūlijam. Vienā no Latvijas interneta portāliem viņš esot ievietojis sludinājumus, ka piegādā lauksaimniecības tehniku - traktorus, kombainus, arklus - no dažādām Eiropas valstīm. Vēlāk ar potenciālajiem pircējiem vīrietis noslēdzis fiktīvus pirkuma līgumus, vienojoties, ka pircējs vispirms samaksā par tehnikas transportēšanu. Kad lauksaimnieki naudu pārskaitījuši, vīrietis bankas kontu nekavējoties iztukšojis.
Vēlāk iespējamais krāpnieks lauksaimniekiem pa tālruni stāstījis, ka tehnika nav piegādāta transportēšanas grūtību dēļ, taču, kad zemnieki sapratuši, ka ir apkrāpti, viņš vairs nav bijis sasniedzams.