LDDK ES un starptautisko attiecību eksperte Inese Stepiņa stāsta, ka atšķirībā no citām ES politikas jomām, kas pieļauj privātpersonām un kompānijām apstrīdēt pieņemtos ES lēmumus un pieprasīt atlīdzināt radušos zaudējumus, ja tieši un individuāli tiek skartas subjektu intereses, ES pieņemtie lēmumi kopējās ārējās un drošības politikas jomā nav ES Tiesas kompetencē.
Līdz ar to LDDK biedri nekādā veidā nevar izmantot ES tiesības, lai apstrīdētu pieņemtos savienības lēmumus un kompensētu zaudējumus, kas izriet no ierobežojošu pasākumu attiecināšanas uz Baltkrievijas uzņēmumiem un uzņēmējiem.
"Kompensāciju mehānismam par iespējamiem radītajiem zaudējumiem būtu jābūt valsts līmenī risināmam jautājumam. Latvijai ir jāmeklē visas iespējas, lai panāktu pēc iespējas labvēlīgāku kompromisu un Latvijas interesēm atbilstošāko vienošanos sarunās par nākamo ES finanšu perspektīvu 2014.-2020.gadam," teica Stepiņa.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šā gada 23.martā ES dalībvalstis lēma par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju. Baltkrievijas uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tika publicēti ES oficiālajā žurnālā 24.martā. Starp minētajām 29 kompānijām un 12 personām vairāki ir ilggadēji sadarbības partneri Latvijas uzņēmumiem, kas izmantojuši Latvijas infrastruktūru - dzelzceļa un ostu pakalpojumus, pārvadājot naftu un naftas produktus, - un nodrošinājuši darba vietas darba ņēmējiem.