Ja ir arestētas uzņēmuma akcijas, teorētiski ir iespējams emitēt jaunas un brīvi ar tām rīkoties, attiecīgi samazinot arestēto akciju īpatsvaru uzņēmumā, Diena.lv atzina advokāts Aldis Gobzems un apstiprināja arī tiesību eksperts Andrejs Judins.
Līdz ar to, ja, piemēram, tiesa arestējusi 100% akciju 10 tūkstošu latu vērtībā, tad uzņēmumā ieguldot līdzekļus un attiecīgi emitējot vēl akcijas 20 tūkstošu latu vērtībā, uzņēmuma vadībai ir 66% akciju, ar kurām tā brīvi var rīkoties. Tajā pat laikā pārdot 100% akcijas tai nav iespējams.
"Otrs variants, kā to apiet, ir, ja uzņēmums ir maksātnespējīgs un tad šo uzņēmumu kā tādu nopirkt," skaidroja advokāts.
Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Aigars Bērziņš atzina, ka nav eksperts vērtspapīru jomā un nezina, vai iespējams emitēt vēl papildus akcijas, taču uzsver, ka "tas, kas Ēķim ir arestēts, joprojām ir arestēts". Tāpat viņš nespēja paskaidrot kā iespējams pārdot uzņēmumu, ja tā īpašniekam ir arestētas akcijas.
Komentējot ar pārdošanu saistīto problēmu - A. Ēķa kapitāldaļu apķīlāšanu digitalizācijas lietas ietvaros - pats A. Ēķis otrdien žurnālistiem atzina - cerot, ka tas tālāko procesu būtiski neietekmēs, un pie šī jautājuma aktīvi darbojas viņa juristi.
Prokuratūras pārstāve Laura Pakalne uz jautājumu - vai prokurors Edvīns Piliksers, lūdzot apcietināt AS Neatkarīgo nacionālo mediju akcijas, līdz ar to lūdza arī piemērot aizliegumu palielināt aktīvu daudzumu jeb emitēt papildus akcijas. Ja nē, kāpēc tas netika darīts, atbildēja - " Kriminālprocesa likuma 361. pants nosaka aresta uzlikšanu mantai. Proti, lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai, arī mantai, kas viņiem pienākas no citām personām, vai to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā vai apsūdzētā rīcību. Tāpat arestu var uzlikt mantai, lai nodrošinātu konfiscējamā noziedzīgā nodarījuma rīka vērtības piedziņu, ja šis rīks pieder citai personai. KPL neparedz tiesības lūgt aizliegumu palielināt aktīvu daudzumu jeb emitēt papildus akcijas.
Uz jautājumu, vai piemērojot šāda veida arestu valstij par labu ir panākts maksimālais labums un vai gadījumā, ja tiek emitētas papildus akcijas, šis arests nav bezjēdzīgs, prokuratūra sniedza ļoti lakonisku atbildi: “Lūgums par mantas arestu tika sagatavots saskaņā ar KPL.”.
Firmas.lv un aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka kopš tiesas noteiktā aresta LNT īpašnieka - AS Neatkarīgie nacionālie mediji (NNM) - akcijām ir veiktas izmaiņas gan NNM, gan LNT pamatkapitālā, turklāt NNM pamatkapitāla apmērs ir mainīts ļoti būtiski.
Firmas.lv informācija liecina, ka NNM pamatkapitāls līdz 2011.gada 18.novembrim bija 25 000 latu, bet patlaban - 1 139 681 lats. Savukārt LNT pamatkapitāls 2010.gada 3.martā reģistrēts 1 516 648 latu apmērā, bet 2011.gada 17.jūnijā tas palielināts līdz 1 871 606 latiem.
Jau ziņots, ka A.Ēķim piederošās AS Neatkarīgie nacionālie mediji daļas joprojām ir arestētas, Diena.lv apliecināja A. Bērziņš.
Rīgas apgabaltiesa pērn 15.martā pēc prokurora lūguma uzlikusi arestu Andreja Ēķa īpašumtiesībām telekompānijās LNT un TV5. Arests uzlikts tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros, kurā A. Ēķis ir viens no apsūdzētajiem.
"Nezinu, ko viņš ir pārdevis. To jums jājautā Ēķa kungam, bet attiecībā uz tām daļām, uz kurām attiecas tiesneša lēmums, nekas nav mainījies," skaidroja A. Bērziņš.
Diena.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pēdējo mēnešu laikā nu jau bijušie kanāla padomes locekļi - A.Ēķis, G.Traubergs un N.Kalniņš regulāri tikušies ar A.Šķēlem tuvu stāvošām personām, lai apspriestu kanāla stratēģiskos mērķus un finanšu situāciju.
Pirmdien G.Traubergs izvairījās atbildēt uz jautājumu, kādi jautājumi tika apspriesti šajās tikšanās reizēs un ne apstiprināja, ne noliedza to, ka LNT vadība tikusies ar Šķēlem pietuvinātām personām.
Bijušais politiķis Andris Šķēle savu saistību ar kanālu noliedz un notikušo darījumu starp MTG un LNT nekomentē.
(pievienota 7.-8. rindkopa)