Apsaimniekotājs norāda, ka tādā veidā cenšas pildīt likuma prasības un informēt iedzīvotājus par notiekošo namā. Tomēr Datu valsts inspekcija (DVI) uzsver, ka šādu informāciju var izpaust tikai dzīvokļu īpašniekiem un tikai tad, ja īpašnieki to pieprasa.
Kā Db.lv pastāstīja Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs, informējot par parādniekiem, iedzīvotājiem ļauts uzzināt, kāda situācija ir radusies namā un tiem pēc tam nav nepatīkams pārsteigums, kad, piemēram, Latvijas Gāze par iekrātajiem parādiem izlemj atslēgt ēkai savus pakalpojumus.
Viņš arī atzina, ka saistībā ar parādu maksāšanu nekas nav mainījies un uzņēmums savu peļņu iegulda parādnieku rēķinu nomaksāšanā. Jautāts vai šādā situācijā dzīvokļu īpašnieki, kuru telpas nokļuvušas sarakstā, neizlems vērsties pret uzņēmumu ar tiesvedību, A. Gontarevs norādīja, ka tās ir viņu tiesības. Viņš pastāstīja, ka ir grūti izlavierēt starp visiem likumiem un likumdošana nav koordinēta.
Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz to, ka sarakstā netiek iekļauti dzīvokļi, kuru īpašnieki cenšas vienoties ar apsaimniekotāju, bet gan tādi, kuri neizrāda vēlmi sadarboties.
Savukārt, kā Db.lv paskaidroja DVI, tad saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta ceturto daļu pārvaldnieka pienākums ir savlaicīgi informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību (tostarp par uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka atsevišķa pieprasījuma.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu personas datus – informāciju par identificētu vai identificējamu fizisku personu - ir atļauts apstrādāt apjomā, kas nepārsniedz tiesiskā mērķa sasniegšanai nepieciešamo apjomu.
Ņemot vērā minēto, DVI skaidro, ka informāciju par saistību neizpildi, kas attiecas uz konkrētu dzīvokļu īpašnieku (tostarp norādot tikai konkrētā dzīvokļa numuru un nenorādot īpašnieka vārdu, uzvārdu), nama pārvaldnieks drīkst izpaust citiem tā paša nama dzīvokļu īpašniekiem (nevis dzīvokļu iedzīvotājiem) tad, ja dzīvokļa īpašnieks ir pieprasījis informāciju par konkrētu dzīvokļu īpašnieku saistību neizpildi, un ja šī saistību neizpilde ietekmē vai var ietekmēt tā dzīvokļa īpašnieka intereses, kurš šo informāciju pieprasa.
Ja šāds pieprasījums nav saņemts, tad dzīvokļu īpašniekiem drīkst izpaust tikai informāciju par neidentificējamām fiziskām personām - vispārīgu informāciju par citu dzīvokļu īpašnieku, neidentificējot konkrētus dzīvokļu īpašniekus, saistību neizpildi, kas ietekmē vai var ietekmēt citus dzīvokļu īpašniekus, piemēram, ir atļauts pasta kastēs ievietot informāciju par nama kopējo parādu par apkuri, norādot, ka šī parāda dēļ apkure netiks pieslēgta visiem dzīvokļiem, norāda DVI.
Februārī apkures rēķini Rīgā par 100 kvadrātmetru plašu dzīvokli var sasniegt pat 170 latu. Visdārgāko siltumu februārī saražojis uzņēmums Jūrmalas siltums – 52,99 lati par kilovatstundu, bet vislētākais tas bijis Mālpilī, kur kurināts ar šķeldu, – tikai 30,58 lati (bez pievienotās vērtības nodokļa).