Parex index - strauji samazinās uzņēmēju optimisms

20) kopš indeksa izveides 2004. gadā. Tostarp šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība samazinājusies par 2.36 punktiem. Šajā ceturksnī salīdzinoši zemu ir nokrities gan nākotnes indekss (57.04), kas atspoguļo uzņēmēju prognozes nākamajiem 6 mēnešiem, gan arī tagadnes indekss (53.36), kas atspoguļo uzņēmēju pašreizējās situācijas vērtējumu. Nākotnes indeksam šis ir otrais sliktākais rezultāts, bet tagadnes indeksam – trešais sliktākais rezultāts indeksa vēsturē. Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: „Nākotnes indeksa kritums liek papildus aizdomāties. Ja šā gada pirmajā ceturksnī uzņēmēji vēl domāja, ka esošā situācija ir sarežģīta, bet nākotnē raudzījās salīdzinoši optimistiski, tad šobrīd arī nākotnes prognozes ir būtiski pasliktinājušās. Savukārt investīciju apjoma apakšindeksa atrašanās savā viszemākajā pozīcijā ļauj domāt, ka uzņēmēji ir satraukti par kredītresursu pieejamības ierobežošanu, jo tas var apdraudēt papildu finansējuma iegūšanu no bankām, lai realizētu uzņēmuma attīstībai nepieciešamos projektus. Indekss parāda, ka iespējamajai krīzei vairāk ir pakļauti lielie uzņēmumi – to optimisms salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo ceturksni samazinājies pat par 13.3 punktiem, kamēr vidējo uzņēmēju optimisms samazinājies tikai par 5.4 punktiem. Lielo uzņēmumu vidū vērojams arī pilnīgs optimisma zudums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī – indekss pirmo reizi samazinājies līdz kritiskajai 50 punktu atzīmei (2005. gada beigās lielo uzņēmēju optimisms sasniedza pat 72 punktus). Tas ļauj secināt, ka lielajiem „dinozauriem” salīdzinājumā ar mazajiem „zīdītājiem” ir grūtāk piemēroties notiekošajām pārmaiņām.” Neraugoties uz sliktajiem pēdējo divu ceturkšņu indeksa rezultātiem, uzņēmēji vēl joprojām ir saglabājuši ticību pozitīvam ekonomikas attīstības scenārijam, jo indeksa vērtība nav noslīdējusi zem 50 punktu atzīmes, kas varētu liecināt par tuvojošos krīzi. Īslaicīgs un mazāk nozīmīgs indeksa vērtības kritums divu ceturkšņu robežās bija novērojams arī 2005. un 2006. gada sākumā. Tāpēc izšķiroša nozīme būs trešā ceturkšņa rezultātiem, kas ļaus secināt, vai uzņēmēju optimisma kritumam ir bijis īslaicīgs raksturs, vai arī tas draud pārvērsties par nopietnu ekonomisku problēmu. Vislielāko kritumu no Parex index veidojošajiem astoņiem apakšindeksiem (valsts vispārējās ekonomiskās aktivitātes, nozares ekonomiskās aktivitātes, konkurences nozarē, uzņēmumu apgrozījuma, rentabilitātes, finansiālā stāvokļa, darbinieku skaita un investīciju apjoma vērtējums) ir piedzīvojis valsts vispārējās ekonomiskās aktivitātes vērtējums (-4.02). Indeksa vēsturē zemākos rezultātus uzrāda darbinieku skaita apakšindekss (52.84 punkti), apliecinot, ka darbaspēka trūkums Latvijā kļūst par arvien nopietnāku problēmu, un investīciju apjoma apakšindekss (52.43 punkti), norādot, ka uzņēmēji šobrīd labprātāk piebremzē iepriekš iecerētos investīciju plānus. Pēdējā ceturksnī indeksa vērtība ir samazinājusies visu nozaru uzņēmumos, bet  vislielākais kritums ir bijis būvniecībā (-3.39). Tomēr par spīti tam būvniecības nozarē strādājošie uzņēmēji ir saglabājuši savas līderpozīcijas ar 56.49 punktiem. Savukārt visnedrošākie ir tirdzniecības nozarē strādājošie – tikai 54.85 punkti. No reģioniem vislielākais indeksa vērtības kritums pēdējā ceturksnī ir bijis Rīgā (-3.25) un Latgalē (-1.69). Turklāt Latgales reģions, sasniedzot tikai 51.77 punktus, ir bīstami pietuvojies kritiskajai 50 punktu robežai. Nepatīkami, ka ļoti sliktus rezultātus pēdējā ceturksnī uzrāda arī pagasti un lauku teritorijas – kritums par 3.88 punktiem, sasniedzot tikai 53.20 punktus. Nu jau tradicionāli augstu optimismu uzrāda vidēji lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249 darbiniekiem (60.04) un uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu (59.09).  Par Parex index: Latvijā pirmo lietišķās aktivitātes indeksu – Parex index – 2004. gada sākumā izveidoja Parex banka sadarbībā ar vadošo tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījuma pamatuzdevums ir iegūt vienotu indeksu, kas raksturotu Latvijas uzņēmēju subjektīvo vērtējumu ekonomiskajam stāvoklim valstī. Parex index tiek aprēķināts, apkopojot un izvērtējot 750 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātus. Tas atspoguļo uzņēmēju viedokli un situācijas prognozes par ekonomisko aktivitāti valstī, attiecīgajā nozarē, kā arī dažādiem uzņēmuma darbības rādītājiem, piemēram, rentabilitāti, apgrozījumu, finansiālo stāvokli, darbinieku skaitu, investīciju apjomu. Ja indekss ir virs 50, tas liecina par zināmu optimismu konkrētā jautājuma vērtējumā, savukārt, ja tas ir zem 50 punktu robežas, tad iespējams runāt par zināmu pesimismu. Pilnu Parex index pētījuma pārskatu var aplūkot Parex bankas mājas lapā: www.parex.lv. Par Parex banku: Parex banka ir viena no stabili augošajām Latvijas komercbankām, kuras aktīvi pārsniedz 3,6 miljardus EUR. Parex banka saviem klientiem piedāvā integrētus pakalpojumus tādās jomās kā kreditēšana, maksājumu kartes, līzings, aktīvu pārvaldīšana un vērtspapīru tirdzniecība. Patlaban bankas filiālēs visā Latvijā strādā vairāk nekā 2200 darbinieku. Parex bankai ir arī pārstāvniecības, filiāles un meitasuzņēmumi 15 pasaules valstīs, tajā skaitā filiāles Berlīnē, Stokholmā un Tallinā, meitasbanka AP Anlage und Privatbank AG Šveicē un Parex Bankas Lietuvā. Parex banka ir vienīgais American Express sadarbības partneris Latvijā un Lietuvā, kam ir tiesības emitēt American Express kredītkartes. Parex bankai ir piešķirti šādi starptautiskie reitingi: Moody\'s Investors Service – Baa3 (investment grade), Fitch Ratings – BB+, Capital Intelligence – BBB (investment grade). Papildu informācija: Viktors Zaķis, korporatīvo komunikāciju speciālists Tālrunis: 7010141 vai 29476754 e-pasts: [email protected]