PR: Latvijas komercbanku 2009.gada pirmā pusgada darbības rezultātu analīze

LKBA pārstāvji kopā ar ekspertu, AS „IBS Prudentia” partneri investīciju baņķieri Ģirtu Rungaini aplūkoja galvenos cēloņus esošajai situācijai, sniedza salīdzinājumu ar iepriekšējiem gadiem un iezīmēja nākotnes perspektīvas.„Banku zaudējumi un to apmērs nav pārsteigums, jo tie ir adekvāti ekonomiskajai situācijai valstī. Latvijas bankas ir pilnībā gatavas šiem zaudējumiem, un gada beigās tiek sagaidīti vēl sliktāki rezultāti. Zaudējumi galvenokārt radušies tām bankām, kas savu darbību orientēja uz kreditēšanu. Tomēr vēlos uzsvērt, ka nevienai Latvijas bankai nav problēmu ar kapitāla pietiekamību un nav sagaidāms, ka tādas varētu rasties. Vajadzības gadījumā visas bankas ir gatavas palielināt savu kapitālu,” skaidro LKBA prezidents Teodors Tverijons.AS „IBS Prudentia” partneris, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis skaidro: „Kreditēšanas apjomi neuzlabosies, jo nerezidentu nauda šobrīd plūst ārā no Latvijas un rezidentu līdzekļi tiek iztērēti. Savukārt starptautiski pašlaik neviens nav gatavs aizdot Latvijā pārstāvētajām bankām, lai tās turpinātu kreditēšanu. Valstij ir tas jāsaprot un jāizdara secinājumi. Tajā brīdī, kad parādīsies perspektīva, parādīsies arī interese par iespējamajām investīcijām šeit.”Banku peļņa un zaudējumiŠī gada pirmais pusgads banku sektoram ir nesis zaudējumus 346,8 milj. latu apmērā. Šādu situāciju rada banku pelnītspējas samazināšanās, ko izraisa ekonomiskās krīzes tiešās sekas – kavētie maksājumi, naudas plūsmas samazināšanās un noguldījumu samazināšanās. Tādējādi par 12,4% kritušies procentu ienākumi, ienākumi no komisijas naudām samazinājušies par 10,1%, savukārt izdevumi par klientu noguldījumiem pieauguši par 7,2%. Kopumā banku finansiālās darbības peļņa ir samazinājusies par 11,3% jeb 48,3 milj. latu, un pašlaik tā ir 379,9 milj. latu.Tomēr galvenais zaudējumu iemesls ir izdevumi uzkrājumu veidošanai nedrošajiem parādiem, kas kopumā veido 632 milj. latu, tādējādi par 11,9 reizēm pārspējot 2008. gada 1. pusgada radītājus. Kopumā izveidotie uzkrājumi parādiem un saistībām banku sektorā veido 974 milj. latu, kuros ietilpst minētie šī gada parādi, ko papildina iepriekšējo gadu parādi 342 milj. latu apjomā. 703,3 milj. Ls lielā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa ļauj segt šos zaudējumus, tomēr tas samazina banku kapitālu un rezerves par 15,6%. Tomēr Latvijas banku kapitāla pietiekamības rādītāji vēl joprojām ir pietiekami augsti un pārsniedz noteikto normatīvu 8%, veidojot 12,4%. Tomēr der atzīmēt, ka pārāk augsta kapitāla pietiekamība liecina par neefektīvu kapitāla atdevi. Paaugstināta kapitāla pietiekamība tiek noturēta tāpēc lai būtu lielāka drošība iespējamu zaudējumu segšanai.Pelnītspējas palielināšanai arī bankas veic izdevumu samazināšanu. Piemēram, pirmajā pusgadā banku administratīvās izmaksas ir samazinātas par 11,1% - atalgojums banku padomēm un valdēm samazināts par 31,4%, savukārt personālam par 14,4%.Tuvākajā laikā nav sagaidāmi banku pelnītspējas uzlabojumi, un uzkrājumu veidošana turpināsies. Turpmākas darbības drošības saglabāšanai bankām nepieciešams veikt pašu kapitāla palielināšanu, kas pašlaik jau tiek īstenots. Latvijas banku pamatkapitāls ir palielināts par 213 milj. latu, savukārt subordinētais kapitāls ir palielināts par 144,6 milj. latu. Tuvākajā laikā vēl vairākas bankas veiks pamatkapitāla palielināšanu vai subordinētā kapitāla piesaistīšanu.KreditēšanaLatvijas banku kopējā kredītportfelī pārsvarā dominē ilgtermiņa kredīti ar atmaksas laiku virs pieciem gadiem. Vērojams krass kredītu bez kavējumiem īpatsvara samazinājums kopējā portfelī, un pašlaik tas sasniedz 76,5%. Salīdzinājumam 2008. gada sākumā šis rādītājs sasniedza 90,9%. Arī kavētie procentu maksājumi pēdējā pusgada laikā ir pieauguši no 32 milj. latu līdz 66,9 milj. latu.Šobrīd kreditēšanas apjomi samazinās, tomēr, neskatoties uz to, kopējais izsniegto kredītu apjoms ir par 0,2% lielāks nekā 2008. gada jūnijā, tai skaitā arī kredīti privātuzņēmējiem saglabā 2,5% pieaugumu. Viena no galvenajām problēmām, kas ierobežo kreditēšanas perspektīvas, ir tā, ka nav, kam droši izsniegt kredītus, kā arī jūtams kreditēšanas resursu trūkums. Kavēto procentu un pamatsummu maksājumi kopumā veido 1095 milj. latu. Lielākās problēmas ar kredītu atmaksu ir uzņēmumiem un privātpersonām, kas ņēmušas mājokļu kredītus – abu šo grupu parādi veido attiecīgi 537 un 225 milj. latu. Tieši šie kavētie maksājumi rada resursu trūkumu turpmāko kredītu izsniegšanai. Šobrīd samazinās naudas plūsma, kas arī samazina kredītņēmēju iespējas atdot kredītu un pildīt savas saistības. Jāņem arī vērā ķīlas vērtības samazināšanās, jo 68% no izsniegtajiem kredītiem ir hipotekārie.Tāpēc loģiski varam secināt, ka tuvākajā laikā kreditēšanas apjomi nepieaugs, - drīzāk tie pat samazināsies.Valsts atbalsts banku sektoramNo Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda pirmā aizdevuma 1116 miljonu latu apmērā 60% ir izmantoti valsts parāda atmaksai, aptuveni 25% izmantoti valsts deficīta segšanai un 15% ir izmantoti „Parex” bankas sindicētā kredīta atdošanai. Savukārt no otrā aizdevuma 1200 miljonu eiro apmērā 600 miljoni eiro ir noguldīti Latvijas Bankā kā rezerve Latvijas banku sektoram. Šos līdzekļus var izmantot tikai īpaši noteiktiem mērķiem un tikai, saņemot atļauju no Eiropas Komisijas.  Latvijas valdības un LKBA izstrādātā programma kredītņēmēju atbalstam šobrīd ir apstājusies, jo šāda pretimnākšana klientiem prasītu apmēram 40 miljonus latu budžeta līdzekļu.Šobrīd bankas pašas iet pretī klientiem, ļaujot atlikt procentu vai pamatsummas maksājumus – kopējais kredītu apjoms, kuriem ir veikta restrukturizācija, veido 3 mljrd. latu. Pretimnākšana no banku puses tiks saglabāta, jo, lai atrisinātu šo problēmu, darbs ar klientiem ir jāturpina. Problēmas radījis nevis lielais izsniegto kredītu apjoms, bet gan ekonomiskā krīze un tās sekas. Diemžēl jāsecina, ka no valsts puses nav nekāda atbalsta ne kredītņēmējiem, ne kredītu devējiem. Papildu informācija:Oskars KupšeP.R.A.E. Sabiedriskās attiecībasMob.: +371 26151430Tālr.: +371 [email protected]